Nedrīkst pieļaut vēl vienu zemestrīci nozarē

Nākamā gada budžeta projekts būtībā pamazām virzās uz apstiprināšanu Saeimā. Šobrīd tā kontekstā prioritāri tiek runāts par ģimenēm ar bērniem, izglītību, drošību un tamlīdzīgi. Kā šis budžets izskatās no pedagogu, izglītības jomas skatpunkta? Vai izglītībai nākamgad tiešām ir atvēlēts tik, cik reāli bija iespējams?

Sākšu ar to, ka kopumā mēs esam gandarīti, ka iekļuvām starp tām prioritātēm, jo sākotnēji vispār bija tikai divas – drošība un demogrāfija. Taču mums izdevās politiķus pārliecināt, ka ir jāturpina investēt arī izglītībā un ka nevar turpināt par darbu pēc tās sistēmas, kāda ir šobrīd, kad nauda seko skolēnam. Tāpēc – ja skatāmies no šāda rakursa, tad, protams, esam ļoti gandarīti, ka ir trīs prioritātes un izglītība ir viena no tām. Bet tajā pašā laikā diemžēl esam spiesti konstatēt, ka tie 45 miljoni eiro, kas ir paredzēti modeļa Programma skolā ieviešanai, ir kārtējā reforma, kur šobrīd izskatās, bet es saku – šobrīd, jo mēs vēl joprojām gaidām datus, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tā būs kārtējā reforma, kas būs tāda uzkāpšana uz grābekļa kārtējo reizi.  

Protams, reforma ir ļoti vajadzīga, mēs paši kā arodbiedrība prasījām mainīt finansēšanas modeli, lai tas būtu tiešām taisnīgs pret nozarē strādājošajiem un arī pret skolēniem – lai viņiem būtu pretī pedagogs, kurš ir motivēts strādāt un kuram tiek samaksāts par visiem viņa pienākumiem. Taču mēs redzam, ka Programma skolā, teikšu tieši, tiek pakārtota naudas apjomam. Ir riska zonas, ir neatbildētie jautājumi, turklāt ļoti būtiski. Mēs redzam, ka ieguvējas būs mazās skolas, iegūs Rīga, protams, mēs iegūstam caur atbalsta personālu izglītības iestādēs… Skaidrs, ka ir arī ieguvēju grupas, bet tajā pašā laikā ir arī pašvaldības, kurām, kā mēs redzam, rodas ļoti liels risks, ka varētu būt finansējuma samazinājums. Taču, kā jau teicu, mums ir jāsagaida dati no ministrijas.