Diena lūdza vairākus bijušos un jaunievēlētos domju priekšsēdētājus prognozēt, vai viņu pašvaldībās pēc jaunu, lielāku novadu izveidošanas situācija varētu stabilizēties vai gluži otrādi – strīdu būs tikai vairāk.
Bažas par pārstāvniecību
Piedaloties pašvaldību vēlēšanās Talsu novadā, gandrīz vienmēr katra no partijām iegūst vismaz vienu mandātu, izņēmums ir tikai 2009. gads, kad Saskaņas centrs neieguva vietu domē, atgādina nesen no amata atceltais Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols (LZS). Taču jaunajās robežās, ja tādas apstiprinās Saeima, klāt nāks Rojas, Mērsraga un Dundagas novads, bet deputātu skaits no 17 pieaugs tikai līdz 19, raisot šaubas, vai visas novada teritorijas iedzīvotāji būs domē pārstāvēti. Par to, ka cīņa būs sīva, liecina arī pieaugusī politiskā aktivitāte jau gadu pirms vēlēšanām, ar ko Karols skaidro amata zaudēšanu. Jāatgādina, ka šajā sasaukumā viņš bija jau otrais gāztais mērs Talsos.
Savukārt Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš (Vienotība) to, ka lielākā novadā būs tikai nedaudz vairāk deputātu nekā līdz šim, neuzskata par "lielu traģēdiju". "Nedomāju, ka kvantitāte nosaka kvalitāti, ar lielāku deputātu skaitu vēl vairāk kautiņu var būt," spriež Tropiņš. Viņš netic, ka pēc vēlēšanām iespējama situācija, ka viena partija iegūst vairāk par pusi mandātu: "Būs diezgan smagi, bet ļoti daudz izšķirs pats sākums. Vēlāk sakostiem zobiem jāturas pie tā, kas runāts."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 28. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!