Nozīmētas šīs vēlēšanas tika pēc tam, kad no amata pēc ilga konflikta ar Augsto pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā, vācieti Kristianu Šmidtu tomēr atkāpās republikas ilggadējais prezidents Milorads Dodiks. Minētais Augstais pārstāvis, jāatgādina, ir amats, kas Bosnijā un Hercegovinā tika izveidots pēc pilsoņu kara beigām bijušajā Dienvidslāvijā un kura ieņēmēja pilnvaras ir ievērojami plašākas nekā jebkuram no vietējiem vēlētajiem politiķiem.
Tradicionāli šo amatu, jāpiebilst, ieņem Vācijas pārstāvis, kas ir norāde uz lielo lomu, kāda Vācijai bija kara bijušajā Dienvidslāvijā laikā, kā arī uz Berlīnes interesēm Balkānos. Turklāt pašā augstākajā (Apvienoto Nāciju) līmenī šāds amats apstiprināts nav, un arī tā izveides laikā tika apgalvots, ka tas tiks likvidēts, līdzko Bosnijas serbi, horvāti un musulmaņi nostāsies uz pareizās demokrātijas ceļa, ko pēdējie trīs gadu desmitu laikā acīmredzami nav izdarījuši.
Konflikts starp Šmidtu un Dodiku savukārt sākās 2023. gadā, pēc tam Serbu Republikas prezidents parakstīja lēmumu, ka republikas valdības oficiālajā vēstnesī vairāk netiek publicēti Augstā pārstāvja izdotie rīkojumi, kas bija līdzvērtīgs atteikumam atzīt Šmidta pilnvaras serbu teritorijās. Papildus būtisks faktors šajā gadījumā, protams, bija arī Dodika personība – viņš bija kategorisks Bosnijas un Hercegovinas iestāšanās ES pretinieks, iestājās par Serbu Republikas pievienošanos Serbijai, kā arī izteikti orientējās uz Maskavu, tostarp regulāri apmeklējot to.
Pēc divus gadus ilgas attiecību skaidrošanas un tiesāšanās Dodiks beigās piekrita atkāpties no amata, bet vienīgā no iepriekš pret viņu vērstajām sankcijām, kas paliek spēkā, ir sešu gadu liegums ieņemt vēlētus amatus. Par vēlēšanu uzvarētāju savukārt kļuva Dodika līdzgaitnieks un domubiedrs Siniša Karans, kurš prezidenta amatu gan ieņems tikai līdz nākamā gada beigām, kad paredzētas jau kārtējās "īstās" vēlēšanas.
Cits jautājums, ka nedz šīs, nedz nākamās vēlēšanas neko atrisināt nespēj. Vienīgā būtiskā atšķirība starp Serbu Republikas pozīciju un opozīciju ir jautājums par to, kurai no abām jāatrodas pie varas. Savukārt, kas attiecas uz visām citām nozīmīgajām lietām, tad starp abu nometņu programmām nav būtībā nekādu atšķirību, kas tostarp nozīmē arī to, ka nekāds iekšpolitiskais miers Bosnijā un Hercegovinā nav gaidāms vēl ilgi.