Pārtikas cenu salīdzināšana, dažādas akcijas un iniciatīvas, veikalu tīklu konflikti – mūsu ikdienā cenu jautājums nezaudē aktualitāti. Arī pēdējā laikā ir vairāki notikumi, kas pievērš uzmanību cenām pārtikas veikalos, un jautājums ir – vai šīs ziņas atspoguļo objektīvu realitāti?
Piemēram, tirgus pētījumu uzņēmums SeeNext 16. janvārī nāca klajā ar pētījumu, kurā atzina, ka Latvijas lielākajās tirdzniecības ķēdēs cenu atšķirības par vienu un to pašu produktu grozu ir ievērojamas. Janvārī starp lētāko un dārgāko veikalu tīklu cena atšķiras par 15,31 eiro, bet pat starp lētāko (Lidl) un otro lētāko veikalu tīklu (Rimi) starpība ir seši eiro. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe gan Dienai teic, ka sortimenta atšķirību dēļ Lidl cenas īsti nevar salīdzināt ar citiem tirdzniecības tīkliem, bet par pētījumu būtu vērts noskaidrot, kas ir tā pasūtītājs.
Svārstās visur
Pārtikas cenām regulāri ir novērojami gan kāpumi, gan kritumi, bet cilvēki parasti pamana tieši cenu celšanos, novērojusi I. Gulbe. Piemēram, cenu kritumu rīsiem un banāniem, iespējams, pircēji nav pamanījuši, kamēr cenas pieaugumu kafijai jūt katrs, kurš to patērē. I. Gulbe atgādina, ka cenu svārstības notiek visā pasaulē, arī Viļņā un Tallinā, kur viņa regulāri veic cenu salīdzināšanu piecos veikalu tīklos katrā no pilsētām (Rīgā šādu tīklu ir četri). Tāpat eksperte norāda, ka vairāk cenu pieaugumu pamana precēm, kam jau tā ir augsta cena, jo katrs procents naudas izteiksmē dod lielāku pieaugumu.
Ir tendences, kuras sākotnēji grūti izskaidrot, piemēram, kāpēc Igaunijā dārzeņi ir lētāki nekā Latvijā. Dzirdēta pat versija, ka tur dārzeņus tirgo zem iepirkuma cenas, to kompensējot ar citām preču grupām. Savukārt ir konkrēts siera veids, kas Latvijā ir būtiski lētāks nekā abās pārējās kaimiņvalstīs. Bieži vien tiek konstatēts, ka ir ļoti liela cenas atšķirība starp pašu lētāko un nākamo lētāko preci, un īpaši Igaunijā I. Gulbe novērojusi, ka pašu lētāko preču plaukti stāv tukši.
Jau pagājušā gada maija beigās I. Gulbe Latvijas TV raidījumā Šodienas jautājums pauda skepsi par iespēju cenas ietekmēt ar memoranda palīdzību, uz ko cerēja Ekonomikas ministrija. To pašu viņa Dienai atkārto joprojām, sakot, ka Ekonomikas ministrijas uzdevums ir veicināt uzņēmējdarbību, lai uzņēmēji darbiniekiem maksātu vairāk un palielinātu pirktspēju, kas daudziem cilvēkiem joprojām ir zema. Taču, veicot sarunas par memoranda parakstīšanu, pie viena galda nonākuši ražotāji un tirgotāji. Esot panāktas arī vairākas vienošanās, kas vērtējamas pozitīvi, norāda I. Gulbe.
Kurš ir pasūtītājs?
Pret raksta sākumā minēto SeeNext pētījumu I. Gulbei ir atturīga attieksme, jo viņai nav zināms tā pasūtītājs. Viņasprāt, Lidl ir zemo cenu veikalu tīkls, kurā katrā preču grupā ir mazāks sortiments, tādējādi to nevar salīdzināt ar citiem. Pētījuma organizatori to veic ik mēnesi, un tā mērķis ir noskaidrot, kurā no piecām veikalu ķēdēm 29 produktu grozs ir nopērkams par viszemāko cenu. Šajā grozā ir vienkārši, ikdienā bieži lietoti pamata pārtikas produkti, kas tiek rūpīgi atlasīti, lai tie būtu iespējami vienādi gan pēc to īpašībām, gan svara un iepakojuma. Jaunākā cenu pētījuma ietvaros pirkums veikts 7. janvārī. Pētījuma rezultāti ir ļoti komplimentāri tieši Lidl tīklam.
Pētījumā konstatēts, ka izvēlētā produktu groza kopējā cena svārstījās no 43,51 eiro līdz 61,12 eiro atkarībā no tirgotāja un pilsētas, kurā veikals atrodas. Dārgākā veikalu ķēde bija Top, kur vidējā groza cena sasniedza 58,92 eiro. Lētākais veikals bija Lidl ar vidējo groza cenu 43,61 eiro. Attiecīgi starp lētāko un dārgāko mazumtirgotāju vidējā groza cena atšķiras par 15,31 eiro. Šajā mēnesī tika novērota arī ievērojama starpība starp diviem lētākajiem veikalu tīkliem, produktu grozam Rimi izmaksājot par sešiem eiro vairāk nekā Lidl, apgalvo pētījuma autori.
Tāpat noskaidrots, ka pētījuma laikā vidējā groza cena Rīgā bija par 59 centiem zemāka nekā Daugavpilī. Savukārt lielākā produktu groza cenu atšķirība starp pilsētām tika konstatēta Top veikalos, kur cenu starpība sasniedza 4,29 eiro. Šomēnes konstatētas atšķirības cenās arī pārējo mazumtirgotāju – Lidl, Rimi, Maxima un Mego – veikalos. Atkarībā no pilsētas, kur konkrētais veikals atrodas, tā bija attiecīgi 0,20 eiro, 1,19 eiro, 0,04 eiro un 0,11 eiro.
SeeNext arī norāda, ka iepirkumu grozs ir veidots tā, lai tajā esošos produktus varētu objektīvi salīdzināt – precēm ir vienādas īpašības, līdzīgs vai vienāds iepakojums. Tas ļauj pētījumā salīdzināt lētākos produktus ar norādītajām īpašībām, kurus var atrast visos mazumtirdzniecības tīklos. Jāpiebilst, ka atsevišķos tirdzniecības centros iespējams atrast vēl lētākas preces tajā pašā kategorijā, bet ar atšķirīgām īpašībām.
Nesen ar jaunu cenu iniciatīvu Zila cena – zema cena klajā nāca SIA Maxima Latvija, paužot apņēmību bremzēt inflāciju Latvijā, samazinot teju 4000 precēm regulārās cenas vidēji par 22%. Uzņēmums pauda, ka īpaši lielu interesi ir izrādījuši vietējie sadarbības partneri, kuru produkcija esot vairāk nekā 60% no šīs iniciatīvas preču klāsta. Piedāvājumā iekļautas preces, kas ir līdzvērtīgas memoranda Zemo cenu grozs produktu kategorijām, kā arī virkne citu būtisku pārtikas, ikdienas preču un dzērienu. I. Gulbe šo iniciatīvu pagaidām nav pētījusi, tādēļ atturējās to vērtēt.
Jāatgādina, ka preču cenas salīdzināšanas laikā netiek ņemtas vērā akcijas cenas, tāpēc ir būtiski saprast, vai Maxima jaunā iniciatīva uztverama kā atsevišķa akcija vai tomēr pastāvīgu cenu marķējums lētākajai pieejamajai precei. Diena novēroja: pagaidām pircējus mulsina tas, ka līdztekus zilajām cenām Maxima tīkla veikalos joprojām ir arī dzeltenas cenu zīmes akcijas precēm.