Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Nevienojas par papildu naudu valsts finansēto studiju vietu nemazināšanai

Valdība otrdien pēc emocionālām diskusijām tomēr nespēja vienoties par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, lai netiktu samazināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits.

Kā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par likumprojektā "Par valsts budžetu 2017.gadam" pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai plānotā finansējuma sadalījumu pa attiecīgajiem resoriem" norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), 1.septembrī tika sākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu.

Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pašreizējā līmenī, 2017.gadā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro, 2018.gadā - 3,67 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 7,36 miljoni eiro.

IZM vēlējās, lai jautājums par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunā pedagogu darba samaksas modeļa nodrošināšanai 2018.gadā un turpmāk tiktu lemts likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu nozaru ministriju jaunajām politikas iniciatīvām.

Kā ziņots, Latvijas Studentu apvienība (LSA) vērsusies Saeimā, pieprasot rast iespēju nākamā gada budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nebūtu jāsamazina valsts finansēto studiju vietu skaits.
Iepazīstoties ar valdības atbalstīto 2017.gada valsts budžeta paketes likumprojektu "Par valsts budžetu 2017.gadam" un tā paskaidrojumiem, LSA neatbalsta iepriekš sagatavoto piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību. LSA ieskatā nav atbalstāms piedāvātais variants - IZM padotībā esošajās augstskolās 2017.gadā samazināt valsts finansētās studiju vietas par 3559 un līdz 2019.gadam (ieskaitot) - par 5457.

Veicot aprēķinus, LSA secināja, ka piedāvājums ir samazināt valsts finansētās studiju vietas tuvākajos trīs gados kopā par 5457, kas esot saistīts ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu, kas paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums. LSA uzskata, ka pozitīvi vērtējams, ka arī augstskolu akadēmiskajam personālam plānots atalgojuma pieaugums, bet to kategoriski nedrīkst nodrošināt uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes rēķina, samazinot valsts finansētās studiju vietas.

 

Jau vēstīts, ka, grabinot kartona kafijas krūzītes, studenti šodien zibakcijā pie Ministru kabineta "lūdza ziedojumus" studijām un protestēja pret plānoto budžeta vietu skaita samazināšanu.

Vairumam akcijas dalībnieku rokās bija plakāti, kuros pausts aicinājums ziedot kopmītņu apmaksai, pārtikai, kā arī dažādām citām vajadzībām. Savukārt tieši pretī valdības ēkas ieejai bija izvietots no jauniešu fotogrāfijām veidots plakāts, kā arī dažādi apgalvojumi, piemēram, "Cik caurs prāts, tik caura valsts drošība".

Dodoties uz valdības sēdi, pie protestētājiem piestāja arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš skaidroja, kāpēc šāda situācija radusies, kā arī atbildēja uz dažādiem akcijas dalībnieku jautājumiem. Viņš norādīja, ka būtisku ietekmi uz finansējumu augstākās izglītības jomā radījusi ministrijas īstenotā reforma.

Kā ziņots, Latvijas Studentu apvienība (LSA) vērsusies Saeimā, pieprasot rast iespēju nākamā gada budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nebūtu jāsamazina valsts finansēto studiju vietu skaits.

LSA ieskatā nav atbalstāma iecere Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajās augstskolās 2017.gadā samazināt valsts finansētās studiju vietas par 3559 un līdz 2019.gadam (ieskaitot) - par 5457.

Veicot aprēķinus, LSA secinājusi, ka piedāvājums ir samazināt valsts finansētās studiju vietas tuvākajos trīs gados kopā par 5457, kas esot saistīts ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu, kuri paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums.

Arī IZM neatbalsta valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita samazināšanu. IZM ir sagatavojusi valdībai informatīvo ziņojumu, kurā norāda, ka valsts atbalsts studējošajiem ir galvenais priekšnoteikums, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un augstākās izglītības pieejamību. Plānots, ka informatīvais ziņojums tiks skatīts šodien valdības sēdē.

Ministrijā norāda, ka 1.septembrī tika sākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu. Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu esošajā līmenī, 2017.gadā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro, 2018.gadā - 3,67 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 7,36 miljoni eiro.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Dānija izdos Misāni Latvijai(44)

Dānijas tiesa ceturtdien apstiprināja Dānijas ģenerālprokurora lēmumu atcelt Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu Dienvidāfrikas Republikai (DĀR) un atzina, ka Misāne jāizdod Latvijai, vēs...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas