Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ostu komersanti aicina nesasteigt reformu

Šķiet, pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē visu trīs lielo - Rīgas, Ventspils un Liepājas - ostu komersanti nevis savstarpēji sīvi konkurē par biznesa apjomiem, bet gan vienojušies kopīgā frontē, lai cīnītos pret, viņuprāt, ostu nākotni apdraudošo satiksmes ministra Tāļa Linkaita intensīvi virzīto ostu reformu.


Piesauc "tumšos spēkus"

Zīmīgi, ka pret Linkaita virzīto reformu iebilstošie komersanti un virkne sabiedrisko organizāciju būtībā nenoraida reformu kā tādu, bet kritizē gan reformas izstrādes gaitu un arī pašreizējā projekta satura vājo kvalitāti. Īpaši būtiska šī nianse kļuva pagājušajā nedēļā, kad Linkaits, aizstāvot uzņēmēju izbrāķēto reformu publiskajā telpā, apgalvoja, ka pret reformu iebilstot personas, kuras baidoties par savas ietekmes zaudēšanu. Vēl vairāk - šķiet, tā kā regulāri ierasti piesaukto oligarhu "kārts" šajā situācijā vairs īsti nedarbojas, Linkaits ir izvēlējies jaunu "tumšo spēku" pārstāvi, ar kura piesaukšanu acīmredzami mēģina aizstāvēt ekspertu kritizēto reformas saturu.

Proti, pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas radio iebildumus pret reformu Linkaits komentēja sekojoši: "Diskusijas ir notikušas gandrīz divus gadus. Bijušas gan saskaņošanas, gan tikšanās ar uzņēmumiem. (..) Tas ir izdiskutēts no augšas līdz apakšai."

Lai gan virkne uzņēmēju Dienai norādīja, ka tā dēvētās diskusijas ir tiešām notikušas, tās uzskatāmas par ļoti formālu pasākumu, kura mērķis, visticamāk, ir ielikt ķeksīti likumprojektu anotācijās, ka ir notikušas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm.

Pēc uzņēmēju paustā, Satiksmes ministrija (SM) visus Linkaita piesauktos divus gadus ir būtībā ignorējusi jebkādus uzņēmēju rosinājumus un ieteikumus un faktiski virzījusi nekvalitatīvi izstrādātos dokumentus tālāk, atsevišķos brīžos pat pārkāpjot Latvijas normatīvos noteiktos likumdošanas aktu izstrādes procesa noteikumus.

Atgriežoties pie Linkaita piesauktajiem "tumšajiem spēkiem" - pēc ministra radiointervijā teiktā, ir dažādi lobiji, interešu grupas, kas nevēlas pārmaiņas. Viena no šādām uzņēmēju grupām esot ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni saistīta grupa. Viņš atbild par smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) mantas glabāšanu. Un šī grupa, pēc ministra teiktā, satraukusies par vadību ostā, ka var mainīties ietekmes sfēras.

Interesanti arī, ka tieši Ventspilī, kur ostu reforma de facto notiek jau vairāk kā gadu, kopš valsts kapitālsabiedrības Ventas osta dibināšanas 2019. gada beigās nav bijuši nekādi taustāmi rezultāti jaunai ostu vadības politikai.

Nav bijuši nekādi starptautiski konkursi ne uz valdes locekļa, ne uz padomes locekļu amatiem.

Toties ir maksātas lielas algas - pēc publiski pieejamās informācijas algās valdes loceklei un padomes loceklēm ir izmaksāti vairāk kā 50 tūkstoši eiro, bet ko tieši Ventas osta šajā laikā ir paveikusi ostas attīstībā, īsti nav zināms. Attiecīgi Ventas ostas piemērs apliecina, ka šādā veidā iecerēta reforma ir ļoti sarežgīta, neefektīva un prasa gan ievērojamu laiku, gan arī līdzekļus. Un nav pagaidām signālu, ka rezultāts varētu būt ar ievērojamu plusa zīmi.


Mēģina iet pa aplinkus ceļiem?

SM prezentācijā par ostu pārvaldības modeļa maiņu uzsvērts, ka reformas mērķis ir ieviest ostu pārvaldībā kapitālsabiedrību pārvaldības struktūru un principus atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, tādējādi veidojot starptautiski saprotamu darbības regulējumu un stiprinot Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju. Tāpat mērķis esot nodrošināt atklātas valdes un padomes locekļu atlases procedūras, iegūstot profesionālu, ne politisku valdi un padomi, veicināt lielo ostu labāku sadarbību un efektīvāku saimniekošanu, uzlabot lielo ostu darbības koordināciju Latvijā un ārzemēs. Tāpat SM apgalvo, ka ir plānots saglabāt esošo nodokļu/maksājumu režīmu, kā arī saglabāt pašvaldību un valsts sadarbību, veidojot to uz savstarpējas ieinteresētības pamata.

SM arī uzsver, ka pirms konkrētu likumprojektu izstrādes SM piesaistīja zvērinātu advokātu biroju, kas sagatavoja atzinumu par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām un izvērtēja arī citu valstu praksi ostu pārvaldībā.

Šeit būtiski norādīt, ka šajā atzinumā vairāk ir analizētas juridiskās nianses, un tikpat kā nav pieminēti ekonomiskie ieguvumi vai riski.

Turklāt nozares uzņēmēji arī neizslēdz, ka konsultantu piesaistīšanas mērķis arī nemaz nav bijis vērtēt ekonomiskos faktorus, tuklāt tiek norādīts, ka arī šis vairāk kā 100 lappušu garais atzinums nepierāda, ne to, ka pašreizējā kārtība būtu nepareiza vai neefektīva, ne arī to, ka SM iecerētā reforma tās pašreizējā versijā būtiski uzlabos ostu funkcijas un konkurētspēju nākotnē.

Atgriežoties pie reformas dokumentu izstrādes procesa, būtiski atgādināt tās pretinieku minētos argumentus, ka, runājot par labas pārvaldīšanas principu ieviešanu ostu jomā, SM faktiski ir visu šo divu gadu laikā pati demonstrējusi sliktas pārvaldības un normatīviem neatbilstošas likumdošanas prakses paraugu.

To apliecina arī Dienas rīcībā esošā vairāku ostās strādājošo uzņēmēju organizāciju vēstule Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim, kurā diezgan tieši tiek norādīts, ka SM, virzot likumprojektus Grozījumi Likumā par ostām un Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, ir pārkāpusi labas likumdošanas principus, kā arī normatīvo aktu izstrādes un apstiprināšanas kārtību.

Proti, pēc uzņēmēju apgalvotā, pretēji SM publiski apgalvotajam, ministrija likumprojektu izstrādes procesā ostās strādājošajiem komersantiem ir liegusi normatīvos aktos noteiktās un nodrošinātās sabiedrības līdzdalības tiesības.

Tikpat būtiski norādīt, ka, lai gan SM savā prezentācijā norāda, ka likumprojekti tikuši apspriesti pērn 15 jūlijā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, tomēr Dienas avoti norāda, ka SM nepasaka visu līdz galam. Proti, dokumenti tiešām tika izskatīti, taču tie nesaņēma atbalstu - sanāksmē ministrijai ticis lūgts turpināt darbu un uzlabot dokumentus. Līdzīgi ir ar dokumentu virzību valdības gaiteņos. Proti, lai gan likumprojekti sākotnēji bija pieteikti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) kā to paredz dokumentu virzības kārtība, tomēr arī VSS atbalsts šiem dokumentiem nav saņemts un SM tos vispār atsaukusi, acīmredzot ar mērķi virzīt tos pa tiešo uz izskatīšanu valdības sēdē.

Vienlaikus šķiet, ka Linkaits ir nedaudz mainījis savu stratēģiju. Proti, ja sākotnēji aktīvi tika virzīti dokumenti par visu trīs lielo ostu reformēšanu par valsts kapitālsabiedrībām, šobrīd izskatās, ka, ņemot vērā ārkārtīgi vājos reformas virzītāju argumentus, un īpaši aktīvo Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārstāvju protestēšanu, reformas procesu nolemts sadalīt divās daļās un primāri to īstenot Ventspils un Rīgas ostās, kur daļēji process jau ir iesākts, no ostu pārvaldības faktiski izstumjot pašvaldības.

To apliecina Dienas rīcībā nonācis, visticamāk, Linkaita rakstītais koalīcijas partneriem, kas iezīmē tālākās rīcības plānus ostu reformas procesā.

"Labdien!  Atbilstoši 5. marta attīstības komitejā par ostu pārvaldības modeļa maiņu spriestajam informēju, ka esam tikušies ar KPV frakciju (Par cilvēcīgu Latviju) un vienojušies, ka uz Saeimu tiks virzīts tikai Likums par ostām, kurā tiks iekļauts pārejas noteikums par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma stāšanos spēkā.

Pārejas noteikumu redakcija varētu būt sekojoša: "Līdz 2023. gada 31. martam Ministru kabinets izvērtē Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus un AS Ventas osta, izveidotās kapitālsabiedrības Rīgas ostas pārvaldei un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finanšu un nefinanšu mērķu izpildi, pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības, kas veiks Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes funkcijas, dibināšanu un iesniedz Saeimai likumprojektu par attiecīgiem grozījumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes likumā."

Darbības secība būtu tāda, ka Satiksmes ministrija abus šos likumus iesniedz Ministru kabinetā, kur atbalstīts tiktu tikai Likums par ostām (Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes modeļa maiņa), savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums (Liepājas osta) paliktu Ministru kabinetā, kur par tā liederību lemtu nākamā Saeima. Vienlaikus vēlos lūgt nelielas nesaskaņas vai precizējumus likumā veikt Saeimā un tālāku diskusiju arī veikt Saeimā ar nolūku parādīt, ka valdība, tomēr, ir centusies, spējusi vienoties un izpildījusi valdības deklarācijā rakstīto.

Lūdzu iepazīties ar e-pasta esošo pārējas noteikumu redakciju attiecībā uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu un gadījumā, ja piekrītat šai redakcijai un kārtībai kādā virzamies ar likumu, painformēt mani. Ja uzskatāt, ka pārejas noteikumu redakcija ir precizējama, lūdzu atsūtīt man precizējumus. Ja visas puses šādai kārtībai būs piekritušas, tad attīstības komitejas sēdi varētu vairs nesaukt, bet jau vienoties par to, kad un kā Ministru kabineta darba kārtībā liekam jautājumu par ostām."

Tāpat Dienas rīcībā nonākusi informācija, ka likumprojektus varētu virzīt izskatīšanai jau šīs nedēļas valdības sēdē.

Pagaidām gan 24. marta valdības sēdes darba kārtībā šāds punkts nav iekļauts, turklāt Linkaits Dienai norādīja, ka SM dokumentus Valsts kancelejā iesniegusi 19. martā. Tomēr teorētiski ir iespējams, ka valdības 24. marta sēdes darba kārtība tiek papildināta, iekļaujot tajā SM likumprojektus.

Uz norādi, ka, pēc Dienai pieejamās informācijas, SM likumprojektus izskatīšanai valdībā virza bez to saskaņošanas VSS, Linkaits pauda: "SM savu darbu pie likumprojektiem pabeidza Ziemassvētkos, ar visām ministrijām saskaņoti. Tagad ir arī partiju saskaņojums."


Uzņēmēji aicina uz konstruktīvu dialogu

Neskatoties uz diezgan nopietnām domstarpībām ar SM, uzņēmēji uzsver: "Lai Latvijas ostas virzītos tālāk pēc iespējami labākā attīstības scenārija, valstij, pašvaldībām un ostu komersantiem nepieciešams būt vienisprātis par šī sektora mērķiem, tiesisko regulējumu, tā ekonomisko pamatojumu un plānu, kā tiek piesaistītas investīcijas un attīstīta pilsētu, ostu un visas valsts tranzīta infrastruktūra. Tikai diskusiju ceļā ir iespējams panākt visām iesaistītajām pusēm labvēlīgus apstākļus, un tagad, kad Latvijas tranzīta sektors piedzīvo pagrimumu, nedrīkst pieņemt vienpusējus un steidzīgus lēmumus, kurus vēlāk var nākties nožēlot."

Lai savstarpējo komunikāciju uzlabotu un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un saturu, Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu komersanti šodien, 22. martā, organizē diskusiju, kurā piekritis piedalīties arī Linkaits.

SM aicināta iesaisīsties, jo tā valdībā virza apstiprināšanai ar ostu pārstāvjiem neapspriestus likumprojektus par ostu pārvaldības modeļa maiņu. Diskusijas galvenais mērķis ir katrai pusei argumentēti pamatot savu vīziju par ostu turpmāko attīstību, ekonomisko un infrastruktūras izaugsmi, kā arī investīciju piesaisti un darbības nodrošināšanu. Iesaistīties aicināts arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un citi ministri, komersanti un ostu pārvaldnieki. Ostu komersanti uzsver, ka būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk sasaukt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdi, kas pēdējo reizi notikusi vien 2020. gada vasarā, un arī tad nav panākta un izdiskutēta kopīga vienošanās par piedāvāto reformu.

Ostu komersantu pārstāvošās organizācijas akcentē, ka arī iestājas par modernu un ilgtspējīgu attīstību un par ekonomiski pamatotu un izvērtētu reformu, taču diemžēl SM piedāvātais variants neatbilst nevienam no šiem nosacījumam. Tādēļ pašlaik tiek strādāts pie kopīgas darba grupas izveides, ar kuras palīdzību tiks skaidri definēti Latvijas ostu sektora darbības mērķi un vīzija, uz kādu jābūt tendētiem visiem veicamajiem darbiem, piemēram, starptautiskās konkurences sekmēšana, jo īpaši ar mērķi atgriezt Latvijas līderību Baltijas valstu starpā, kā arī virzība uz klimatneitralitātes sasniegšanu.

"Esošā situācija Latvijas ostās nav pārāk iepriecinoša. Pārkrauto kravu apjoms Rīgā un Ventspilī ir ļoti strauji krities, kamēr Liepājā, neņemot vērā ogļu kravu apjoma ievērojamu samazinājumu, tas ir pat pieaudzis. Vairāki ostu komersanti ziņo, ka viņu regulārie ārzemju investori savas investīcijas ir apturējuši un neatsāks sadarbību, kamēr netiks definēts skaidrs un komersantiem labvēlīgs tiesiskais regulējums ostu pārvaldībā," uzsver uzņēmēji.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēsturiska izdevība Ventspilī(3)

Aivara Lemberga atrašanās apcietinājumā liedz viņam tiesības piedalīties pašvaldības domes sēdēs klātienē un attālināti. Tādējādi Ventspils jaunajā sasaukumā būs izveidojusies situācija, ka ilgstoš...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas