Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Pētījums: Latvijas ēnu ekonomikas rādītāji joprojām ir augsti

Latvijas iedzīvotāji arvien iesaistās un ir pakļauti ēnu ekonomikas riskiem, secināts pētījumā, kas tika veikts 2018. gada sākumā un tajā piedalījās vairāk ka 6000 iedzīvotāju no sešām valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas un Zviedrijas. Profesors Arnis Sauka norāda, ka "vairāki šī pētījuma secinājumi nav patīkami”.

Aptuveni viena trešdaļa (32%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka viņu draugu vai paziņu lokā ir cilvēki, kuri vai nu strādā bez darba līguma, vai arī pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši aplokšņu algas. Lietuvā šādi atbildēja nedaudz mazāk respondentu: 30%, Igaunijā: 25%, bet Zviedrijā tikai 7% respondentu.

Kā uzsver Sauka: “Labā ziņa attiecībā uz Latviju ir, ka situācija uzlabojas - pētījumā, ar identisku metodoloģiju, kas tika veikts 2015. gadā norādītais draugu un paziņu logs sasniedza par 4% vairāk - 36%”.

Pētījuma rezultāti arī parāda, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāju ēnu ekonomikā iesaistās tieši būvniecības nozarē. Visbiežāk (22% aptaujāto respondentu) norāda, ka mēnesī aploksnē tiek saņemti 301-500 eiro, savukārt 19% respondentu: robežās no 101-300 eiro; 13% respondentu: līdz 100 eiro. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, vairāk kā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (52%: 2018. gadā; 57%: 2015. gadā) atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pirkuši preces vai pakalpojumus bez čeka - tomēr no legāla pārdevēja.

Lietuvā šis rādītājs ir augstāks: 59%, bet Igaunija krietni zemāks: 36%. Savukārt Zviedrijā: 27% (2018. gada dati). Visās trīs valstīs 4-5% respondentu norādīja, ka šādi rīkojas regulāri (vismaz 10 reizes mēnesī). Savukārt vidēji 4 no 10 respondentiem Latvijā atbildēja, ka (pēdējo 12 mēnešu laikā) ir pirkuši preces zinot, ka pārdevējs ir nelegāls (piemēram, nav reģistrējis darbību, un tml.). Lietuvā šādi rīkojušies nedaudz mazāk- 35% aptaujāto, Igaunijā: 28%, bet Zviedrijā: 14% respondentu (2018. gada dati).

Pētījums parāda, ka visbiežāk no nelegāla pārdevēja Latvijā tikušas pirktas drēbes (28% respondent), pārtikas produkti (25%), medicīnas un skaistuma pakalpojumi, masāžas (24%), cigaretes (22%) un auto remonts (18%).

Rezultāti norāda arī, ka 37% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka pērk nelegālās cigaretes (43% Lietuvā, 33% Igaunijā, 30% Zviedrijā, bet 65% (!) Polijā).

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā, vidēji, nelegālo cigarešu patēriņš sastāda trešo daļu (33%) no kopējā iegādāto cigarešu apmēra; Lietuvā: 36%, Igaunijā: 22%. Savukārt 28% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka pērk nelegālu alkoholu, kas vidēji sastāda 18% no kopējā alkohola patēriņa.

Atbilstoši pētījuma datiem, Lietuvā nelegālu alkoholu patērē 32%, Igaunijā 35%, Zviedrijā: 33% iedzīvotāju. 31% Latvijas respondentu arī norāda, ka pērk nelegālo degvielu, kas sastāda 22% no kopējā degvielas patēriņa.

“Lai arī pieejamie dati liecina par ļoti aktīvu un produktīvu tiesībsargājošo institūciju darbu šīs problēmas mazināšanā, akcīžu preču nelegālais patēriņš, kā to ir norādījuši arī citi iepriekš veiktie pētījumi, Latvijā joprojām ir būtisks izaicinājums un lielā mērā izskaidrojams ar ģeogrāfisko atrašanās vietu.”, secina Sauka.

Pētījumā tika noskaidrots, ka tomēr par ‘nelegāla rakstura pirkumiem’ Latvijas iedzīvotāji vidēji tērē mazāk, salīdzinājumā ar citu aptaujāto valstu iedzīvotajiem. Proti, vidēji mēnesī Latvijas iedzīvotāji nelegāla rakstura pirkumos iztērē 75 eiro, Lietuvā 80 eiro, Igaunijā 85 eiro, bet Zviedrijā pat 235 eiro.

“Salīdzinot 2018. gada rezultātus un 2015. gada veiktā pētījuma datus, var secināt, ka naudas apjoms, kas tiek tērēts šāda rakstura pirkumos Latvijā ir pieaudzis par 32%, Lietuvā par 11%, Igaunijā par 32%. Lieki piebilst, ka pētījuma rezultāti skaidri parāda to, ka iesaistīšanās ēnu ekonomikā gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs joprojām ir samērā augsti tolerējama uzvedība, ko liela daļa sabiedrības atbalsta ar savu pirkumu - naudu”, norāda pētnieks.

Galvenais iemesls nelegālas izcelsmes preču pirkšanai, atbilstoši pētījuma rezultātiem, ir vēlēšanās nopirkt preces vai pakalpojumus lētāk (75% respondentu Latvijā, 89% Lietuvā, 83% Igaunijā). Turklāt 40-50% respondentu visās Baltijas valstīs apgalvo, ka cilvēki nezina vai tiem nav svarīgi vai prece/pakalpojums tiek pārdots legāli.

Savukārt kā visbiežāk iemeslu kāpēc iedzīvotāji nelegāli iesaistās darbā bez līgumattiecībām vai daļēji saņem algu aploksnē tika minēts tas, ka iedzīvotāji vienkārši vēlas saņemt lielāku algu (59% respondentu Latvijā; 64% Lietuvā, 69% Igaunijā). Kā otrs būtiskākais iemesls tam, kāpēc iedzīvotāji nelegāli iesaistās darbā bez līgumattiecībām vai daļēji saņem algu aploksnē tika minēts, ka iedzīvotāji nereti paši izvēlas saņemt algu aploksē. Šādi atbildēja 34% no aptaujātajiem Latvijā, 36% Lietuvā un 29% Igaunijā.

“2015. gadā veiktajā pētījumā attiecīgais respondentu skaits kas šādi atbildēja uz jautājumu Latvijā bija daudz mazāks- 19%. Tas liecina, ka problēma ir saasinājusies 2-3 gadu laikā, kam par pamatu visticamāk ir pietiekoši lielas iedzīvotāju daļas parādsaistības - gan ātro kredīti, gan nenomaksāto alimentu, u.tml,” raksta Sauka.

Kā vēl viens būtisks iemesls iesaistei nelegālās darbībās darba tirgū tika minēts tas, ka iedzīvotāji neredz jēgu maksāt nodokļus jo valdības sniegtie pakalpojumi ir vai nu slikti vai nepietiekami - šādi atbildēja 33% Latvijas respondentu, 28% Lietuvas respondentu un 34% Igaunijas respondentu.

"Tas, protams, nav labs rezultāts, tomēr daudz labāks par situāciju 2015. gadā, kad Latvijā šādi atbildēja 51% aptaujāto.”. Šajā kontekstā, respondentiem tika lūgts salīdzināt nodokļu apjomu Latvijā iepretim pakalpojumu apjomam un kvalitātei ko tie saņem no valsts," min Sauka.

Vērtējums tika veikts skalā no 1- 10, kur 10 nozīmē, ka nodokļi ir ļoti augsti, un Latvijā aptaujātie deva vidējo vērtējumu 6.8. Igaunijā un Lietuvā vērtējums, attiecīgi, 6.9 un 7.3. Tomēr aptuveni viena ceturtā daļa Latvijas respondentu nodokļu apjoma un no valdības saņemto pakalpojumu attiecību vērtēja ar 10, bet 10%: 9, norādot uz to, ka par saņemtajiem pakalpojumiem no valdības tiek maksāti pārmērīgi augsti nodokļi.

Šajā jomā, kā norāda pētnieks, ir redzams regress, jo 2015.gada pētījuma vidējais vērtējums Latvijā bija nevis 6.8, bet gan krietni labāks: 4.3). Arī kopējais Latvijas iedzīvotāju apmierinājums ar valdību ir ļoti zems: vidējais vērtējums 3.4 skalā no 1-10, kur 10 nozīmē ļoti augstu apmierinātību (3.5 Lietuvā, 4 Igaunijā, 5.3 Zviedrijā).

Iedzīvotāju kopējais apmierinātības līmenis ar valdības sniegtajiem pakalpojumiem visās valstīs, t.sk. Latvijā ir nedaudz augstāks: 4.3 Latvijā, 4.9 Lietuvā, 5.2 Igaunijā un 5.8 Zviedrijā). Uzticēšanās valdībai un arī nodokļu iekasēšanas iestādēm, ir cieši saistīta ar iedzīvotāju vispārējo iecietību attiecībā uz iesaistīšanos dažāda veida ēnu ekonomikas darbībā. Kā liecina pētījuma rezultāti, Latvijas iedzīvotāju attieksme pret krāpšanos ar nodokļu nomaksu ir vairāk negatīva, kā pozitīva. Proti, tā novērtēta ar 6.0, skalā no 1-10, kur 10 nozīmē, ka krāpšanās ar nodokļiem nekad nevar tikt attaisnota. Visbeidzot, pētījuma rezultāti parāda, ka divas trešdaļas (66%) respondentu Latvijā varētu apsvērt iespēju piedalīties ēnu ekonomikā (vairāk), ja viņu ienākumi krasi samazinātos un pasliktinātos to finansiālais stāvoklis.

Rezultāti uzrāda, ka pie šādas situācijas 51% Latvijas aptaujāto respondentu (53% Lietuvas, 54% Igaunijas) apsvērtu iespēju vismaz daļu no savas algas saņemt aploksnē, kamēr 43% apsvērtu iespēju iegādāties lētākas, nelegālas izcelsmes, preces (49% Lietuvā, 35% Igaunijā). 2019. gada 15. maijā tiks prezentēts ikgadējais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs, kurš, atšķirībā no šī pētījuma balstās uz Latvijas uzņēmumu vadītāju ekspertīzi un aprēķina ēnu ekonomikas apjoma proporciju Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekšzemes kopproduktā.  

Top komentāri

a13
a
Tak no skolas sola jau ved uz ēnu dienām.
Labais
L
VISLIELAKO ĒNU EKONOMIKU RADA VALSTS ORGANIZĒTĀS NOZIEDZĪBAS DARBOŅI,VISOSLĪMEŅOS!!!!
VVZ
V
Jā "ēnu ekonomikas" nebūtu, tā tiktu izdomāta! Ir trīs vaļi, uz kuriem valsts balsta savu nodokļu un administratīvo teroru- "ēnu ekonomika", "naudas atmazgāšana" un "cīņa pret terorismu", lai gan dabā tas nekas neeksistē. Tiek atņemts privātums un iespēja rīkoties ar savu naudu.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sestdien pūtīs stiprs vējš

Sestdien Latvijā dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 13-18 metru sekundē, vietām Kurzemē - 21 metru sekundē, prognozē sinoptiķi.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas