Intensitāte, ar kādu pēdējās dienās un stundās cits citam seko paziņojumi saistībā ar iespējamām sarunām un pamieru Ukrainas karā, ir tik liela, ka nu jau kopbildi grūti uztvert ne tikai vienkāršam vērotājam, bet arī analītiķiem. Ir ļoti atšķirīgi traktējumi, kā saprast Krievijas prezidenta Vladimira Putina 11. maija pusnakts paziņojumu par sarunu iespējamību Stambulā, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska straujo atbildi un Eiropas līderu skeptisko reakciju. Viens no interesantākajiem jautājumiem ir – vai Putins tādā veidā pazemo ASV prezidentu Donaldu Trampu, pateikdams: "Paldies, tu centies, bet tev nesanāca, tāpēc es tagad piedāvāju vidutāja lomu uzņemties Turcijas prezidentam Tajipam Erdoganam"? No otras puses – 11. maijā Baltais nams paziņoja, ka šonedēļ Stambulā ieradīsies valsts sekretārs Marko Rubio – tas runā pretī šai hipotēzei, ka Putins nostumj Trampu no sarunu organizēšanas.
Es piekrītu, ka patlaban ir iestājies tāds diplomātiskā haosa līmenis un analīze ir šaubīga no jebkura eksperta puses. Tāpēc, manuprāt, arī paši procesa dalībnieki vairs ne sevišķi saprot, ko viņi dara, kā viņi dara un kādi ir viņu mērķi. Pēc manām domām, bet tikai pēc manām domām, un es nepastāvu uz savu taisnību, Tramps ir vienojies ar Erdoganu. (5. maijā Tramps paziņoja, ka viņam bijusi "ekselenta" un "produktīva" telefonsaruna ar Turcijas prezidentu, kurā skarts arī jautājums par karu Ukrainā, bet neminēja neko par iespējamām miera sarunām Stambulā – red.) Tramps ir nonācis tādās sprukās, ka faktiski grib atstāt Ukrainas un Krievijas problēmu risinājumu citam. Es pieļauju, ka Tramps šo lomu ir piedāvājis Erdoganam. Tramps grib aiziet prom no saviem neizpildītajiem solījumiem par mieru Ukrainā vispirms 24 stundu laikā, pēc tam 100 dienu laikā. Tramps sāk kļūt šaubīgs partneris savai auditorijai, uz kuru ir balstījies, jo ir tos it kā pievīlis. Tas veido politiski nestabilu situāciju, tāpēc viņš to patlaban no sevis cenšas novelt, nododot citam atbildību par visas šīs ķezas risināšanu. Tajā pašā laikā Tramps vēlas saglabāt tādu kā virsvadību pār visiem šiem procesiem. Te būtisks vēl viens faktors – laiks, kad Putins nāca ar šo paziņojumu. Tas bija naktī. Naktī neguļ tikai viens cilvēks – Tramps. Šī tā saucamā preses konference (kas izvērtās par Putina paziņojuma nolasīšanu, beigās mediju pārstāvjiem liedzot uzdot jautājumus – red.) notika tad, kad ASV neguļ, jo atrodas citā laika joslā.
Tad jums šķiet, ka Putins šo savu paziņojumu pieskaņoja, ja tā var teikt, Trampa bioloģiskajam un politiskajam pulkstenim?
Ne tikai Trampa bioloģiskajam pulkstenim. Bet viņš iedzina arī nedaudz strupceļā Zelenski, jo Zelenskis nevar atteikties no šī Putina piedāvājuma, tāpēc ka Tramps vienmēr uzsver: tie, kuri atteiksies no sarunām, būs…
Viņa melnajā sarakstā…
Jā, nu nosacīti. Piedevām Tramps, lai cik īpatnēji tas būtu un lai kā man Tramps nepatiktu – viņš man tomēr liekas cilvēks ar tādu psihotisko tipu, kas pasaulei ir sevišķi bīstams –, jāatzīst, ka tajā pašā laikā viņš šajā sarunu procesā ir pratis izveidot divu policistu sistēmu, kur Kīts Kellogs ir labais policists un Stīvs Vitkofs – sliktais policists. Ja paskaita, tad kopumā Vitkofs ar Putinu Maskavā ir runājis 14 stundas. Nu, paklausieties, mēs esam loģiski domājoši cilvēki, – par ko? Tikai par četriem okupētajiem Ukrainas apgabaliem? Protams, ka ne.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60