Vajadzīga drosme reformām

Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka ik gadu slimnīcām novirzītie vairāk nekā 700 miljoni eiro – gandrīz 40% no veselības aprūpes budžeta – tiek izmantoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Lai to mainītu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un pārmaiņas slimnīcu tīkla un finansēšanas sistēmā. Taču vakardienas preses konferencē veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atzina, ka vēlēšanu tuvums izraisa lielu spiedienu uz iespējamo lēmumu pieņemšanu, piemēram, par slimnīcu līmeņu skaita samazināšanu no pieciem uz trim. 

Politiķu neizlēmību regulāro vēlēšanu dēļ kā reformas kavējošu faktoru pieminēja arī Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. Priekšlikumu kopums sadarbībā ar Pasaules Banku tika izstrādāts jau 2016. gadā, paredzot pakāpenisku optimizāciju līdz 2025. gadam. Tomēr ieceres nav īstenotas – 2018. gada reforma slimnīcu skaitu nemazināja, un šobrīd Latvijā darbojas nevis 39, bet jau 41 slimnīca. 

Kāpēc brauc garām

Gan M. Āboliņas, gan H. Abu Meri teiktajā iezīmējās problēma, ka, no vienas puses, iedzīvotāji vēlas slimnīcu iespējami tuvāk ar iespējami plašāku pakalpojumu klāstu, no otras – to nav iespējams visur nodrošināt, un ir situācijas, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde slimnieku aizved tuvākajai slimnīcai garām, jo apzinās, ka konkrēto problēmu šajā slimnīcā atrisināt nevar. «Slimnīcu sistēmā ir iespējami ļoti daudzi uzlabojumi pacientu labā un izmaksu ziņā. Nepieciešamas pārmaiņas slimnīcu un uzņemšanas nodaļu tīklā, pakalpojumu grozu pieejamībā un apmaksas sistēmā,» norādīja M. Āboliņa. Pēc viņas teiktā, cilvēks slimnīcā nonāk, ja viņam ir samilzušas veselības problēmas un tās jārisina iespējami ātri, bet nav tā, ka visās slimnīcās pacients varētu iegūt vienādas kvalitātes medicīnisko aprūpi. «Slimnīca sākas ar prasmīgu medicīnas personālu, viss pārējais ir pēc tam,» atgādināja M. Āboliņa.