Saeimā steidzamības kārtā tiek skatīts jautājums par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolas posmā. Pirmajā lasījumā deputāti to konceptuāli atbalstīja. Likumprojekts paredz, ka no nākamā mācību gada vispārizglītojošo skolu 10. un 11. klases skolēni un profesionāli tehnisko mācību iestāžu 1. kursa audzēkņi varēs nesākt vai neturpināt krievu valodas apguvi. Izglītības iestādēm jānodrošina šiem skolēniem tās vietā cita otrā svešvaloda. Skolu direktoru viedokļi par šādu lēmumu ir atšķirīgi – ne visi uzskata, ka tas ir jēgpilns.
Ar iesniegumiem neskrien
Nav nemaz tik daudz to skolēnu, kuri jau ir izvēlējušies atteikties no krievu valodas par labu citai oficiālai Eiropas Savienības valodai. Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā neviens no vecākiem nav nācis ar tādu iesniegumu. Līdz šim krievu valoda tika piedāvāta kā otrā svešvaloda, un ir vecāki un skolēni, kuri ir to izvēlējušies. Turpmāk gan proģimnāzijas 7. klasē vairs netiek plānots to mācīt. Statistika liecina, ka no kopumā 180 vidusskolas posma skolēniem 10. klasē krievu valodu mācās 12, 11. klasē – arī tikpat, 12. klasē – neviens, tātad tā iznāk viena klase, skaidro skolas direktors Oskars Kaulēns, piebilstot, ka viņam tomēr nav saprotams, kāpēc demokrātiskā valstī bērni nevarētu savu lingvistisko bagāžu papildināt ar šīs valodas apguvi. Pat šajā ģeopolitiskajā situācijā vērsties pret valodu kā tādu diez vai ir saprātīgi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 14. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60