Ziedonī pirms 30 gadiem _Bankas Baltija_ burbulis vēl nebija sprādzis, kad informētāko personu starpā jau sākās meklējumi, kuram uzvelt galveno vainas daļu par sapņa "Latvija – tuvāk par Šveici" izsapņošanu.
Gailis saķeras ar Repši – vēstīja 1995. gada 12. maija Dienas pirmā lapa. Anita Smoļenska (tagad Anita Brauna – red.) uzklausīja abu viedokļus. "Valdība ar nožēlu redz, ka tik tiešām turpinās krīze komercbanku sistēmā, un nenoņem no sevis atbildību par to, ka tiesībsargājošās iestādes nepietiekami ātri izmeklē lietas par konkrētiem noziegumiem bankās," pauda premjers Māris Gailis. "Tomēr banku krīzes cēlonis nav tas, ka nenotiesā noziedzniekus, bet gan tas, ka netiek pienācīgi veikta banku uzraudzība." Viens no premjera šādas reakcijas cēloņiem bija Latvijas Bankas padomnieka Ulda Klausa intervijā Zviedrijas laikrakstam Dagens Industri teiktais, ka valdība un tiesībsargājošās institūcijas, nesodot baņķierus par noziedzīgām darbībām, sankcionē zagšanu un krāpšanu.
Arī Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše sāka ar savas vainas daļas atzīšanu: "Es neesmu apmierināts ar to, ko man izdevies paveikt banku uzraudzībā. Mūsu bankas ir tik bezatbildīgas un negodīgas, dažos gadījumos – pilnīgi kriminālas, ka tām piemērot civilizētas uzraudzības metodes bija kļūda." Krīzi Latvijas komercbanku sistēmā Repše tobrīd vēl sauca par "drīzāk grūtībām", teikdams, ka negrib saasināt situāciju ar vārdu "krīze":
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60