Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Vēsture Dienā: Eksplozijas šoks universālveikalā Centrs

2000. gada augustā Rīgas centru satricināja terora akts lielveikalā.

Divi sprādzieni ļaužu pilnā lielveikalā pašā Rīgas centrā – tā beidzās darba diena pirms 20 gadiem, 2000. gada 17. augustā, ceturtdienā. Tik brutāli noziegumi Latvijā nebija piedzīvoti pat bēdīgi slavenajos 90. gados, kad spridzināšana, kārtojot rēķinus noziedzīgo grupējumu starpā, bija gandrīz ikdiena. "Veicot šo terora aktu, ir bijusi vēlēšanās pievērst vislielāko uzmanību tieši ar upuru skaitu," Dienai viedokli par notikušo pauda Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Anatolijs Gorbunovs. "Šis ir pirmais terora akts Latvijā, kurā smagi cietuši desmiti civiliedzīvotāju," rakstīja Inta Lase, Gunta Sloga un Ināra Egle. "Sprādziens Rīgas universālveikalā bija viena no galvenajām ziņām telekompānijas CNN ceturtdienas vakara ziņu izlaidumos."

Sprādzieni universālveikalā Centrs notika ar desmit minūšu atstarpi veikala pirmā stāva somu novietnē. Pirmais sprādziens nogranda pulksten 17.29. Veikala Rimi kasiere Dienai stāstīja, ka brīdī, kad atskanēja sprādziens, viņa izdevusi naudu kādai pircējai. "Man santīmi pajuka uz visām pusēm, un atkritu krēslā. Sākumā likās, ka kāds sagāzis lielo stendu, taču, paskatoties pa kreisi, redzēju asinīm noplūdušus cilvēkus. Es biju šokā un apstulbusi sēdēju. Tad nāca kolēģe un veda mani ārā. Kad bijām jau pie ārdurvīm, dzirdēju otro sprādzienu."

Cita Rimi darbiniece Dienai raudot stāstīja, ka tikai pāris metru no viņas zemē nokritusi lielā griestu lampa: "Es biju tādā šokā, ka nespēju pat pakustēties, un man kļūst slikti, domājot, ka tikai pāris minūšu pirms sprādziena stāvēju tieši zem lampas." Vjačeslavs, kurš sprādziena brīdī bijis pie kāpnēm uz otro stāvu, stāstīja, ka eksplozijas vilnis viņu nogāzis no kājām: "Pagriezos un ieraudzīju zemē guļošus cilvēkus, dažiem bija ķēmīgi izgrieztas kājas. No bailēm sāku skriet augšā, tikai pie otrā stāva mani apturēja kāds drošībnieks un palīdzēja iziet ārā." Veikala apmeklētāja Ingūna Dienai stāstīja, ka sprādziena brīdī atradusies otrajā stāvā: "Man likās, ka kāds ir nogāzis zemē smagu skapi vai dekorācijas. Ģimenes apkampās un, šķiet, sastinga. Taču tad pārdevējas mūs visus organizēti veda ārā pa sānu durvīm."

Policija notikuma vietā ieradās pāris minūtes pēc sprādziena, kopā ar veikala darbiniekiem palīdzēja evakuēt veikala apmeklētājus un iznest ievainotos. Taču tad atskanēja otrs sprādziens. Tajā vieglus miesas bojājumus guva arī kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs. Lielākā daļa veikala apmeklētāju tad jau bija evakuēti. 

Policija uzreiz pēc notikuma izvirzīja divas versijas. Ticamākā – sprādziens ir terora akts, kura mērķis ir sēt sabiedrībā baiļu un nedrošības sajūtu. Otra versija – biznesa rēķinu kārtošana. Šī versija tika uzskatīta par maz ticamu, jo pirms sprādzieniem uzņēmumam Linstow Varner, kam pieder universālveikals Centrs, nebija draudēts. Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa pieļāva, ka otrais sprādziens varētu būt vērsts tieši pret likumsargiem. Šo versiju varētu pastiprināt fakts, ka Rīgas Galvenā policijas pārvalde atrodas tikai minūtes gājiena attālumā no universālveikala Centrs

Dita Arāja informēja, ka smagas traumas sprādzienā guvuši seši cilvēki, to skaitā arī Rimi Baltija ģenerāldirektors Knuts Kviskviks, kurš sprādziena brīdī atradies tuvu izejai. Viņš guvis apdegumus un kaulu lūzumus

Inta Lase tajā pašā 18. augusta Dienā informēja, ka sprādziens universālveikalā Centrs ir togad jau astotais sprādziens Rīgā. Par iespējamu terorismu lika domāt 10. jūnija sprādziens starp Brasas un Zemitānu staciju, kurā nebija upuru. Atbildību par šo sprādzienu bija uzņēmušies anonīmi "demokrātiskās Latvijas cīnītāji", draudot ar jaunu "sliežu karu".

Notikušais universālveikalā Centrs tika plaši atspoguļots pasaules medijos. Krievijas telekompānijas NTV galvenajā vakara ziņu raidījumā reportāža no Rīgas bija vienīgais sižets, kas nebija saistīts ar Barenca jūrā nogrimušās Krievijas atomzemūdenes Kursk apkalpes glābšanu. Diena nākamajos numuros plaši aprakstīja sprādziena izmeklēšanu. Dzīvību Latvijā lielākajā terora aktā zaudēja viens cilvēks – 21. augustā Karolinskas slimnīcas klīniskajā apdegumu centrā Zviedrijā nomira somu glabātavas darbiniece Maija Pušmucāne. 2001. gada 24. oktobrī, iebraucot Latvijā, tika arestēts galvenais aizdomās turētais Leonards Butelis (vēlāk viņš nomainīja uzvārdu uz Gromovs). 2003. gadā apgabaltiesa atzina viņu par vainīgu otrā spridzekļa ievietošanā un piesprieda viņam astoņu gadu cietumsodu. 2004. gadā ar Augstākās tiesas lēmumu Gromovs tika attaisnots, lieta pret viņu pierādījumu trūkuma dēļ tika izbeigta.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas