Vairāku Āfrikas un Āzijas valstu valdības pēdējā laikā intensificējušas aktivitātes, lai palīdzētu dzimtenē atgriezties saviem pilsoņiem, kuri ar kārdinošiem un bieži vien, kā vēlāk izrādījies, viltus solījumiem rekrutēti karošanai Ukrainā agresorvalsts Krievijas bruņoto spēku pusē.
Daudziem no viņiem sākotnēji solīts labi atalgots darbs Krievijā, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem, vai arī darbs militāro spēku atbalsta dienestos tālu no frontes līnijas. Taču daļa šādi savervēto, kuri nemaz neprot krievu valodu, kurā bijuši uzrakstīti rekrutēšanas līgumi, tikai vēlāk sapratuši, ka apmānīti, kad pēc ārkārtīgi īsa apmācības kursa nokļuvuši frontes līnijā. Kā liecina atsevišķu militāro ekspertu aprēķini, daļai šādu – pienācīgi nesagatavotu - algotņu sagaidāmais dzīves ilgums frontē nepārsniedz 72 stundas, raksta The National Interest.
DĀR un Kenija
Otrdien notikušajā telefonsarunā ar Maskavas Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) prezidents Sirils Ramafosa esot vienojies sākt procesu, lai panāktu to Dienvidāfrikas pilsoņu atgriešanos dzimtenē, kuri Krievijas pusē karo Ukrainā, atsaucoties uz Dienvidāfrikas prezidenta biroja paziņojumu, vēsta Deutsche Welle. Dienvidāfrikas valdība jau novembrī paziņoja, ka 17 pilsoņi, kuri viltus ceļā savervēti karošanai Ukrainā Krievijas pusē, lūguši Dienvidāfrikas valdību panākt viņu atgriešanos mājās. Savervētajiem tikuši solīti ļoti vilinoši darba kontrakti, kuros paredzētais neesot pildīts. Dienvidāfrikā tika sākta izmeklēšana pret vervētājiem. Apsūdzēto vidū ir Dienvidāfrikas bijušā prezidenta Džeikoba Zumas meita. Savukārt Dienvidāfrikas valdība izplatījusi brīdinājumu pilsoņiem neuzķerties uz krāpniecisko vervētāju āķa.
Citas Āfrikas valsts – Kenijas – valdība šonedēļ paziņoja, ka centīsies panākt diplomātiskas sarunas ar Krieviju par Kenijas pilsoņu vervēšanu karošanai Ukrainā. Intervijā BBC Kenijas ārlietu ministrs Musalia Mudavadi šo vervēšanas praksi nosauca par «neakceptējamu un nepieļaujamu» un teica, ka Kenija ir pārtraukusi rekrutētāju nelikumīgo darbību. Ministrs arī solīja aicināt Maskavu parakstīt vienošanos, kurā būtu aizliegta Kenijas pilsoņu vervēšana karam Ukrainā.
Kenijas valdība lēš, ka karam Ukrainā Krievijas pusē ir rekrutēti vairāk nekā 200 Kenijas pilsoņu. Precīzu skaitu neesot iespējams noskaidrot, jo neviens karot neesot devies, izmantojot «oficiālus kanālus».
M. Mudavadi intervijā pavēstīja, ka līdz šim repatriēti 27 kenijieši, kuri bija karojuši Krievijas bruņotajos spēkos. Kenijas varasiestādes esot parūpējušās par psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanu viņu «deradikalizācijai». Joprojām neesot skaidrs, cik Kenijas pilsoņu zaudējuši dzīvību, karojot Krievijas bruņotajos spēkos. Tuvinieku centieni Krievijas vēstniecībā Nairobi noskaidrot to savervēto likteni, par kuriem pārstājusi pienākt informācija, palikuši bez atbildes. «Viņu ģimenes saka, ka nevar apglabāt savus mīļos, jo viņu mirstīgās atliekas atrodas tur, tālumā. Dažas tiek atrastas Ukrainas kontrolētajā pusē. Mēs strādājam arī ar Ukrainas valdību, lai censtos tās repatriēt,» teica ministrs.
Viltus solījumi
Associated Press vēsta, ka Ukrainas valdības aģentūra, kas uzrauga izturēšanos pret karagūstekņiem, janvārī paziņoja, ka Krievijas pusē pret Ukrainu ir karojuši vai turpina karot vairāk nekā 18 tūkstoši ārvalstnieku. Karadarbībā dzīvību zaudējuši gandrīz 3400 no viņiem. Ukrainā kā karagūstekņi pašlaik atrodas vairāki simti ārvalstnieku no 40 valstīm.
Ārvalstniekus Krievija aktīvi rekrutējot gan ārzemēs, gan pašā Krievijas teritorijā. Krievijā ir pieņemts likums, kas paredz ātrāku Krievijas pilsonības piešķiršanu savervētajiem. Krievijas mediji un aktīvisti ziņojuši par varasiestāžu organizētiem reidiem imigrantu dzīves vai darba vietās, cenšoties panākt viņu piekrišanu militāra kontrakta noslēgšanai. Novembrī V. Putins parakstīja dekrētu, kas nosaka obligāto karadienestu daļai ārvalstu pilsoņu, kas cenšas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Krievijā.
Daudzi Krievijā nokļūst pēc tam, kad no viltus darbā iekārtošanās aģentūrām saņēmuši labi apmaksāta darba solījumus. Taču pēc ierašanās Krievijā un «darba līguma» parakstīšanas krieviski atklājas, ka viņi parakstījuši militāro algotņu vienošanos.
Šāds viltus aģentūru tīkls, kura darbība tika vadīta no Krievijas, 2023. gadā tika atklāts Kubā.
Nepāla 2024. gadā lūdza Krieviju repatriēt vairākus simtus karam Ukrainā rekrutēto Nepālas pilsoņu, kā arī karadarbībā dzīvību zaudējušo mirstīgās atliekas. Tad arī Nepālas valdība aizliedza pilsoņu ceļošanu uz Krieviju un Ukrainu, lai tur strādātu. Šajā pašā gadā Indijas federālā izmeklēšanas aģentūra likvidēja rekrutētāju tīklu, kas uz Krieviju ar darba solījumiem bija aizvilinājis vismaz 35 Indijas pilsoņus. Taču viņi pēc neilgas apmācības pretēji viņu gribai tika nosūtīti karošanai Ukrainā. Indijas valdība paziņoja, ka ar Krieviju panākta vienošanās, ka Indijas pilsoņiem, kuri viltus ceļā rekrutēti Krievijas armijā, tiks atļauts pamest šo dienestu.
Irākas valdība paziņojusi, ka ap pieciem tūkstošiem tās pilsoņu pievienojušies Krievijas armijai. Irākas varasiestādes esot vērsušās pret rekrutētāju tīkliem. Pērn viens no šādiem rekrutētājiem esot atzīts par vainīgu cilvēku tirdzniecībā, un viņam piespriests mūža ieslodzījums.