Jau no pagājušā gada 19. marta apcietinājumā turētajam E. Imamoglu prokuratūra pieprasa piespriest 2430 gadu cietumsodu. Opozīcija un cilvēktiesību aizstāvības organizācijas apsūdz pie varas esošos Turcijas tieslietu sistēmas izmantošanā, lai izrēķinātos ar politiskajiem oponentiem, vēsta AFP.
Kopš E. Imamoglu Republikāņu tautas partijas (CHP) pārliecinošās uzvaras pār valdošo R. T. Erdogana Taisnīguma un attīstības partiju (AKP) 2024. gada marta pašvaldību vēlēšanās pret CHP pārstāvjiem notikusi plaša vēršanās no varasiestāžu puses. 15 CHP pārstāvošie pilsētu mēri atrodas apcietinājumā.
E. Imamoglu pērn tika apcietināts dienā, kad partija viņu apstiprināja par savu kandidātu Turcijas prezidenta amatam. Viņš tiek uzskatīts par vienīgo politiķi, kurš varētu pārspēt R. T. Erdoganu vēlēšanās, kurām jānotiek līdz 2028. gada vidum. E. Imamoglu par Stambulas mēru pirmo reizi tika ievēlēts 2019. gadā. Pēc tam viņu atkārtoti ievēlēja amatā 2024. gada aprīļa vēlēšanās, kad viņš pārspēja AKP kandidātu par gandrīz miljonu balsu.
Taču prokuratūra 54 gadus vecajam E. Imamoglu izvirzījusi 142 apsūdzīkumpārkāpumiem, kuru vidū ir kukuļņemšana, līdzekļu izšķērdēšana, noziedzīgas organizācijas vadīšana, augstskolas piešķirtā grāda apliecinošo dokumentu viltošana un pat spiegošana. Šajā lietā līdzapsūdzētas vēl vairāk nekā 400 personas, apsūdzības raksta apjoms sasniedz gandrīz četrus tūkstošus lappušu. Analītiķi prognozē, ka E. Imamoglu nebūs iespējams kļūt par kandidātu nākamajās prezidenta vēlēšanās.
Tā kā protesti tika aizliegti viena kilometra rādiusā ap ēku, kurā notiek tiesas prāva, protestētāji pulcējās atļautajā attālumā, rādot plakātus ar E. Imamoglu un citu aizturēto mēru portretiem. "Prezident Imamoglu! Pienāks diena, kad viss mainīsies un AKP tiks saukta pie atbildības," skandēja protestētāji.
Turcijas valdība apgalvo, ka tieslietu sistēma valstī darbojas neatkarīgi, un noraida apvainojumus tās izmantošanā, lai izrēķinātos ar politiskajiem oponentiem, vēsta BBC.