Antisemītisma atmoda rietumvalstīs

Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, Marinas Lepenas aizkļūšana līdz Francijas prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai, partijas Alternatīva Vācijai panākumi Bundestāga vēlēšanās un Brīvības partijas iekļaušana Austrijas valdībā ir redzamākie politiskie notikumi, kas apliecina lielas daļas rietumvalstu vēlētāju atvērtību labēji radikālām idejām un atbalsta samazināšanos liberālajai demokrātijai. 

Primitīva nacionālisma pieaugums ir sekmējis daudzu amerikāņu un eiropiešu neiecietību pret iebraucējiem, citas rases un reliģijas pārstāvjiem un vairojis toleranci pret naida uzbrukumiem citiem sabiedrības locekļiem. Liels nopelns tajā ir ASV prezidentam Trampam, kurš sociālajos tīklos nereti dalās ar atklāti rasistiskiem un ksenofobiskiem ierakstiem. Viena no redzamākajām neiecietības formām ir antisemītisms. 

Apsūdzības antisemītismā saņēmusi Polija par likumu, kas aizliedz poļu tautu un valsti vainot noziegumos, kurus Polijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā pastrādāja nacisti. Izraēla ir sašutusi par likumu, jo uzskata, ka ar tā palīdzību var mēģināt noliegt atsevišķu poļu līdzdalību nacistu noziegumos. Izraēlas kritiku izpelnījies arī Polijas premjera Mateuša Moravecka nesenais paziņojums, ka nevienu neliks cietumā, ja viņš apgalvos, ka nacistu noziegumos piedalījušies gan poļi, gan ebreji.