ES budžets turpmāk lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai iedzīvotāji turpinās pirkt tabakas produktus. Savukārt strauja nodokļu paaugstināšana vienmēr ir gājusi kopsolī ar organizētās noziedzības, kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugumu.
Īpaši aktuāli tas it tādām robežvalstīm kā Latvija, kas jau šobrīd ir spiestas domāt par dažādiem taupības risinājumiem un nevar atļauties atvēlēt papildu finansējumu muitai, policijai vai robežsardzei. Neskatoties uz to, dalībvalstīm turpmāk savos nodokļu ieņēmumos būs arvien plašāk jādalās arī ar Briseli.
Dalībvalstīm būs vairāk jādalās ar ES
Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu, ES budžets tiks papildināts, iekasējot vienotu 15 % nodevu no katras dalībvalsts tabakas nodokļu ieņēmumiem. Šī summa tiktu tieši novirzīta ES budžetā, neatkarīgi no katras valsts noteiktajām nodokļu likmēm.
Līdz ar to Latvijai un citām dalībvalstīm būtu jādalās savos nodokļu ieņēmumos ar ES. Tabakas nodokļu likmes ES valstīs ir ļoti atšķirīgas — Francijā tās ir visaugstākās, bet Bulgārijā viszemākās, kas nozīmē – katras valsts iemaksas ievērojami atšķirsies.
Iniciatīva tiek apspriesta kā daļa no plašāka priekšlikumu kopuma par tā saucamajiem “pašu resursiem” – ieņēmumu avotiem, kas tieši nonāktu ES budžetā, nevis dalībvalstu kasēs. Papildus tiek apspriesta iespēja uzlikt jaunu nodokli lielajiem uzņēmumiem, kā arī par elektroniskajiem atkritumiem un emisiju radīšanu.
Pašlaik lielāko daļu ES budžeta veido dalībvalstu iemaksas un muitas nodokļi. Arī uz priekšu tiek plānots, ka lielākā daļa no plānotā gandrīz 2 triljonu eiro budžeta joprojām nāktu no dalībvalstu iemaksām, tomēr Briselē ir apņēmība palielināt institucionālo neatkarību no dalībvalstu tiešā finansējuma ar lielāku pašu resursu daļu. Tabaka šajā Eiropas Komisijas pārstāvju plānā spēlē izšķirošu lomu.
Plānots, ka tabakas aplikšana ar nodokli katru gadu ienestu 11,2 miljardus eiro jeb gandrīz 20 % no ES prognozētajiem 58,3 miljardiem eiro ikgadējos pašu resursos. Septiņu gadu periodā (no 2028. gadam līdz 2034. gadam) kopējā summa sasniegtu 78,4 miljardus eiro — pietiekami, lai finansētu ievērojamu daļu no ES plānotajiem aizsardzības izdevumiem.
Pārskatīs arī tabakas direktīvu
Papildus EK ierosinātajai 15 % tabakas nodevai, kas tiek saukta par Tabakas akcīzes nodevas pašu resursu (TEDOR), paralēli tiek runāts arī par Tabakas nodokļu direktīvas jeb TED pārskatīšanu. Sākotnēji tika apsvērta iespēja izmantot jaunos TED ieņēmumus ES budžeta papildināšanai, taču tagad šī ideja ir atmesta un TEDOR plāno ieviest kā patstāvīgu ES finansēšanas avotu.
Izmaiņas tabakas direktīvā varētu nozīmēt būtisku tabakas nodokļu likmju paaugstināšanu visā Eiropas Savienībā. Tostarp tiek runāts par 139 % nodokļa pieaugumu cigaretēm, 258 % palielinājumu smēķējamai tabakai, kā arī augstu nodokļu likmju ieviešanu jaunajiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, e-cigaretēm, karsējamajai tabakai un nikotīna spilventiņiem.
Lieli nodokļi – mazāki ieņēmumi
Šie priekšlikumi, visticamāk, izraisīs plašas diskusijas starp ES dalībvalstīm, jo to apstiprināšanai nepieciešama vienprātība. Katrai valstij ir veto tiesības, un pat viena iebilduma gadījumā visa iecere var tikt apturēta vai būtiski pārveidota.
Palielinoties tabakas nodokļiem, Latvijai, kā robežvalstij, ir jārēķinās ar potenciālu tabakas kontrabandas risku pieaugumu – visdrīzāk, gan pieaugtu nelegālais tabakas un nikotīna tirgus, gan saruktu legālie ieņēmumi, kā arī būtu jādomā par papildu finansējumu muitai un policijai, kurām būtiski pieaugtu darba apjoms.
Lielākas nodokļu ieņēmumu daļas atvēlēšana Briselei Latvijā varētu radīt arī papildu spriedzi jaunā budžeta veidošanas procesā, jo daudz grūtāk varētu būt pildīt NATO doto solījumu sasniegt 5 % finansējumu no IKP aizsardzībai.
Arī Grieķija, Rumānija, Bulgārija un Itālija jau iepriekš ir paudušas iebildumus pret tabakas direktīvas pārskatīšanu un iespējamu nodokļu paaugstināšanu tabakas un nikotīna produktiem. Šīs valstis ar bažām skatās uz Nīderlandi, Franciju un Beļģiju, kur strauja nodokļu celšana ir novedusi pie robiem budžetā. Šajās valstīs pēc tabakas nodokļa straujā kāpuma ir augstākais nelegālās tirdzniecības indekss visā Eiropas Savienībā un iedzīvotāji tabakas izstrādājumus lielos apmēros tagad iegādājās kaimiņvalstīs.
Saskaņā ar Europola 2025. gada organizētās noziedzības draudu novērtējumu, valstis ar augstām akcīzes nodokļu un PVN likmēm ir ievērojami vairāk pakļautas nelegālai akcīzes preču tirdzniecībai.