Vai sezonas sākums ir izdevies?
Kopumā var teikt, ka sezonas starts ir pozitīvs. Šobrīd jau tas šķiet tik sen, kad februārī sākām trenēties, arī kopš Brazīlijas turnīriem pagājis jau vairāk nekā mēnesis. Domāju, ka tajos noturējām labu līmeni, kāds tas var būt sezonas sākumā pēc tiešām ilgas pauzes bez sacensībām. To īpaši izjutām Braziljā, kur izšķirošajās spēlēs jau mazliet sāka pietrūkt enerģijas. Tajās trīs nedēļās Brazīlijā turpinājām arī intensīvi trenēties.
Pēdējā laikā man sanācis lasīt vairākas grāmatas par Brazīliju, tās kontrastiem. Cik daudz no tā jums sanāk redzēt turnīros, un kā šo valsti izjūti?
Man ļoti patīk Brazīlijā, un jo īpaši Rio, ko tiešām var saukt par pludmales volejbola paradīzi zemes virsū. Katrā pludmalē ir daudz tīklu, kur spēlēt, bet apkārt palmas, okeāns, smiltis, ļoti daudz cilvēku spēlē volejbolu. Brīnišķīgi! Sakvarema ir nostāk no Rio, un tas ir jūtams. Tāda Brazīlijas lauku pilsētiņa. Neliela, mazas mājas, daudzās no tām pat karstā ūdens nav. Toties ir daudz svaigu augļu, spīd saule. Ir jāprot izbaudīt arī to. Tur viss notiek citādi nekā pie mums.
Pretstats galvaspilsētai Braziljai, ko mēdz dēvēt par betona džungļiem?
Viņi plānoja, ka tā būs tāda kā nākotnes stila pilsēta, taču, manuprāt, urbānisms ir attīstījies mazliet citādi un pilsētas tā vairs nebūvē. Tur tiešām ir izteikti daudz tādu betona laukumu. Var redzēt, ka daudz ēku netiek izmantots. Kopumā tas viss izskatās mazliet dīvaini. Arī infrastruktūra. Lai gan pilsēta pati par sevi ir uzbūvēta ļoti liela un plaša, man šķiet, ka kopumā tā nav pārāk ērta cilvēkiem.
No turnīru rīkošanas viedokļa abi bija gandrīz identiski. Sakvaremā spēlējām autostāvvietā, bet Braziljā stadions bija parkā. Pat apstākļi un gaisa temperatūra bija līdzīga. Ļoti izbaudu to, ka Brazīlijas turnīros vienmēr ir daudz cilvēku, vienmēr pilnas tribīnes, jebkāda līmeņa sacensībās. Jau no agra rīta cilvēki stāv garās rindās, lai tiktu tribīnēs un skatītos volejbolu.
Kuras ir aizraujošākās vietas pasaulē, uz kurām pludmales volejbols tevi aizvedis?
Brazīlija noteikti ir priekšgalā. Jau teicu par Rio, arī Žuaunpesoa un Resifi, kur notikuši turnīri, ir ļoti skaistas pilsētas pludmales volejbolam. Tur viss ir tik lēti! Par saldējumu var sarunāt cilvēku, kurš pados bumbas, servēs un citādi palīdzēs treniņā. Mums bieži tomēr turnīri notiek vienās un tajās pašās vietās, tāpēc pie visa jau ir pierasts. Man ļoti patīk Gštādē, kalnu ielokā, turklāt vienmēr ir labi noorganizēts turnīrs, arī Vīnē vienmēr ir laba atmosfēra. Volejbola apstākļi man ļoti patika Maiami, kur bija daudz interesantāk nekā tai pašā Losandželosā. Amerika un Brazīlija tomēr ir lielākās pludmales volejbola valstis, un tas ir jūtams. Ir atmosfēra, ir ļoti daudz spēlētāju, amatieru, daudz tīklu pludmalēs.
Kā pie mums, Jūrmalā!
Pie mums Jūrmalā arī ir ļoti labi.
Kā pielāgojāties Latvijas pavasarim, atgriežoties no siltās Brazīlijas?
Uz brīdi nācās patrenēties pat telpās, lai gan centāmies arī plus sešos grādos un lietū doties ārā. Turnīri mums tomēr notiek ārā, tāpēc ir svarīgi tiem gatavoties turpat. Bija, kā bija, – ne visai patīkami. Mēģinājām spēlēt zeķēs, vilkt daudz drēbju, bet tas ir citādi, ja tev treniņā ir trīs krekli un salst rokas. Bija jau arī pāris saulainu dienu ar tiešām patīkamiem treniņiem. Darījām visu, lai laikapstākļi neietekmētu gatavošanās procesu.
Ko par šiem laikapstākļiem teica Spānijā augušais amerikāņu treneris Daniels Vuds?
Viņam patika. (Smaida.) Treneris priecājās, ka bija siltāks nekā tad, kad viņš šeit ieradās februārī. (Smejas.)
Kā veidojas sadarbība? Vai medusmēnesis jau beidzies un sācies nopietns darbs?
Treniņos ir padarīts daudz, bijuši arī pirmie elites līmeņa turnīri, kur jau redzam, kas sanāk un kas vēl ne. Redzam arī to, kā viņš konkrētās situācijās sacensību laikā uzvedas, ko no viņa varam gaidīt. Ir daudz noderīgu padomu, kas noteikti palīdzēs uzlabot mūsu sniegumu. Treniņu process ir sakārtots, treniņi daudzveidīgi un interesanti. Daniels ir ļoti komunikabls, bet taktiskais zīmējums patiesībā ļoti līdzīgs tam, pēc kāda strādājām iepriekš.
Ikdienā vairāk jūtama viņa spāniskā karstasinība vai amerikāniskais praktiskums?
Šobrīd vairāk izpaužas amerikāniskā daba. Viņš kopumā ir ļoti nosvērts treneris. Var būt ļoti pacietīgs, meklējot pareizo pieeju gan man, gan Tīnai. Tas nav nemaz tik vienkārši, jo esam tomēr diezgan atšķirīgas pēc rakstura. Emocijas viņam vairāk uzliesmo, kad mums kaut kas izdodas. Tad arī parādās spāniski izteicieni, kā muy bien vai vamos! («ļoti labi» un «uz priekšu!» – spāņu val.). Tādos brīžos saprotam, ka viss ir ļoti labi un treneris izbauda strādāšanu ar mums.
Šī sezona gaidāma īpaši gara, jo pasaules čempionāts Austrālijā ieplānots vien novembrī. Vai tas kaut kā maina gatavošanos un ikdienas darbu?
Treneris solīja, ka sezonas gaitā būs vairāk pārtraukumu, lai varētu izturēt tik garu sezonu, bet pagaidām to īpaši neizjūtu, ja godīgi. (Smejas.) Kā februārī sākām intensīvi trenēties, tā neviena brīva brīža pagaidām nav bijis, tāpēc jau tagad jūtos diezgan nogurusi un ļoti gaidu jūnija sākumu, kad pēc Ostravas turnīra man būs brīva nedēļa. Ļoti gribas vienkārši atpūsties, atjaunot enerģiju, jo zinu, ka priekšā ir ļoti grūta vasara un sezonas galvenā daļa. Ceru, ka treneris savu solījumu turēs, jo ir tiešām svarīgs tas brīvais brītiņš, kad varam mazliet atkopties un padomāt ne par volejbolu.
Jūrmalas Futures turnīrs jūnija vidū ievadīs sezonas galveno daļu?
Tā būs vairāk kā iesildīšanās, jo vasaras turpinājumā notiks Eiropas čempionāts, tad rudens turnīri un pati kulminācija – pasaules čempionāts.
Vai ar dalību Jūrmalas turnīrā neriskējat sabojāt savu reitingu, jo tajā gluži vienkārši nebūs pieejami tik daudz punktu, par kādiem parasti cīnāties Pro tūrē?
Tas mums ir mājas turnīrs, tāpēc reitingā neko neietekmē, ja vien nenopelnām vairāk par ierastajiem punktiem. Ja skatās tīri pēc kalendāra, šajā laikā varētu atrast arī augstāka līmeņa sacensības, kur piedalīties. Punkti noderētu pirms Eiropas un pasaules čempionātiem, taču ļoti gribam spēlēt Jūrmalā. Ir taču svarīgi, lai mūsu līdzjutēji un atbalstītāji varētu mūs redzēt klātienē, un arī mums pašām ir patīkamāk izbaudīt sava turnīra atmosfēru. Pagājušajā sezonā tādas iespējas pēc ilgāka laika nebija un tā pietrūka.
Šī jums ar Tīnu ir jau desmitā sezona kopā!
Mēs īstenībā kopā ar treneri nesen skaitījām, kurām komandām vēl ir tik ilga partnerība. Tādu ir ļoti maz. Ko lai saka? Mēs ar Tīnu esam malacītes, jo tikām galā ar ļoti grūtiem brīžiem savā sadarbībā, kopā priecājāmies par labiem mirkļiem. Ar visu esam spējušas tikt galā un mēģināsim darīt to vēl.
Pēc jūsu publiski izskanējušās diskusijas pagājušajā gadā vienā no spēļu pārtraukumiem olimpiskajā turnīrā jāuzdod vissvarīgākais jautājums: kura no jums tad ir vislabākā?
(Iesmejas.) Mēs abas esam labākās. Tas ir tikai normāli spēļu situācijās šādi vienai otru uzmundrināt. Ja mēs jūtam pārinieces atbalstu, arī pašas jūtamies pārliecinātākas laukumā.
Cik ļoti olimpiskā cikla sākumā domājat par 2028. gada Losandželosas spēlēm?
Pēc Parīzes pagājušajā vasarā aizdomājos, ka četri gadi līdz nākamajām spēlēm taču ir tik ilgs laiks, bet nu jau pusgads pagājis. Drīz pienāks arī pasaules čempionāts, un tad jau nebūs tālu arī līdz kvalifikācijai, pēc kā viss aizies ļoti raiti. Viss ir atkarīgs no tā, kā uztveram lietas un laiku. Tīri no praktiskā viedokļa pagaidām par olimpiskajām spēlēm neko nedomājam. Koncentrējamies šīs sezonas startiem un mērķiem.
Kāds ir priekšstats par Austrāliju un Adelaidi, kur paredzēts sezonas svarīgākais starts?
Tikai tas, ko Genādijs (kādreizējais dueta treneris Samoilovs – aut.) ir stāstījis. Mēs ar Tīnu esam bijušas Sidnejā, kur viss esot citādi. Noteikti arī laikus dosimies uz turieni. Novembra beigās Austrālijā ir pavasara beigas un vasaras sākums, tāpēc temperatūrai nevajadzētu būt pārmērīgi augstai. Mums rudenī paredzēti vēl turnīri Brazīlijā un Dienvidāfrikā, kur pie silta laika būs iespēja pierast. Būsim gatavas.