Agate (attēlā pa labi): kērlinga tradīcijas ģimenē izveidoja vecmāmiņa ar vectētiņu, kuri ar to sāka aizrauties gandrīz jau kopš šī sporta veida pirmsākumiem Latvijā. Viņi mūsu mammai un mammas māsai teica, ka arī vajagot pamēģināt, noteikti iepatiksies. Sākumā mamma to negribēja, viņai bija teniss, tomēr tika pierunāta izmēģināt, un sākās fanātisms. Tāpēc var teikt, ka mēs šeit esam jau kopš dzimšanas. Trenēties sākām, kad man bija 14, bet Dārtai 12 gadu. Pirms tam esam nodarbojušās ar ļoti daudziem sporta veidiem – sākām ar tenisu, kur es pavadīju septiņus gadus, tad pārgājām uz volejbolu, paralēli bija arī slēpošana, skrituļslidošana, Dārtai vēl arī peldēšana.
Dārta (attēlā pa kreisi): tā kā mamma spēlēja kērlingu, mēs to bēnībā redzējām ļoti daudz. Kad mums bija 6–7 gadi, ļoti lūdzām, lai ļauj mums arī spēlēt. Tad mūs dažas reizes palaida vienkārši izslīdēt pa laukumu, tomēr teica – lai trenētos, vēl jāgaida, līdz varēsim izkustināt akmeni. Man patīk ziemas sporta veidi, un kērlings šķiet aizraujošākais, jo tajā jāizmanto arī prāts. Nepieciešams ne tikai uzmest, bet arī domāt uz priekšu, ko pretinieks darīs. Jau pirmajā treniņu gadā mums bija redzams straujš progress, sapratām, ka esam spējīgas, un turpinājām iet uz priekšu.
Agate: sapnis aizbraukt uz sieviešu čempionātu ģimenei bija jau sen, bet vajadzēja sagaidīt, kamēr mēs izaugsim. Pirms diviem gadiem pirmoreiz Latvijas čempionātā spēlējām pilnā ģimenes sastāvā, tas nebija tik veiksmīgs, bet pērn uzvarējām un ieguvām tiesības pārstāvēt valsti Eiropas čempionātā. Ar tajā paveikto esam ļoti apmierinātas – septītā vieta B divīzijā ir labs sasniegums, īpaši pirmajai reizei šāda līmeņa pasākumā. Mēs ieraudzījām labākos spēlētājus, kuri kārtīgi trenējas, tas radīja motivāciju iet uz priekšu un sākt vairāk trenēties, sportu iekļaut mūsu dzīvē, lai varētu sasniegt viņu augstumus. Šobrīd nav zināms, vai veselības dēļ varēsim šādā sastāvā piedalīties šī gada Latvijas čempionātā, bet cerams, ka tas izdosies.
Dārta: spēlēt vienā komandā ar ģimeni ir grūtāk, tu viņus labāk zini, dažreiz atļaujies kaut ko pateikt, ko neatļautos citiem komandas biedriem. Mums kā māsām ir īpaša saikne, es ļoti labi saprotu, ko viņa grib, ja viņai kaut kas nepatīk vai nesanāk, zinu, kā viņai palīdzēt. Tas ir liels pluss, man ļoti patīk spēlēt ar ģimeni, tas vieno. Ģimeniskā un draudzīgā sajūta komandu padara ciešāku, tajā ir labs gars.
Dārta: kad cilvēki uzzina, ka nodarbojamies ar kērlingu, viņi pārsvarā gadījumu saka, ka tas ir omīšu vai apkopēju sporta veids, liela daļa emociju ir negatīvas.
Agate: bet ir arī pozitīvas, man teikuši – oho, kērlings, kas tas tāds ir? Es arī gribu pamēģināt! Kad uzkāpju uz ledus, jūtu, ka nekas cits man vairs neeksistē, tikai ledus un akmeņi – visas dzīves problēmas un grūtības pazūd, izbaudu mirkli. Vēlamies, lai nākotnē kērlings mums būtu kā profesionāls hobijs.
Dārta: ārpus kērlinga man patīk spēlēt flautu, patīk matemātika un ķīmija.
Agate: flauta, ķīmija un matemātika ir arī man, tāpat man ļoti patīk dažādas citas fiziskas aktivitātes, kā arī iesaistīties brīvprātīgajā darbā.