Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Iekrist azartā ar disku golfu

Kaut pēdējo četru gadu laikā Latvijā strauju attīstību piedzīvojis disku golfs un dažādos reģionos atvērts aptuveni 20 jaunu šī sporta veida laukumu, plašākai sabiedrībai tas joprojām ir diezgan svešs. Ar sporta veidu, kurā iemetot lidojošu šķīvīti ķēžu grozā veidojas skaņa, kas līdzīga laimestam loterijā, iepazīstina kluba Chilli Disc Golf valdes loceklis Elviss Brauns.

Disku golfs pēc noteikumiem ir identisks tradicionālajam golfam, vienīgi nūjas un bumbiņas vietā izmanto lidojošo šķīvīti, bet mērķis ir speciāls ķēžu grozs. Tāpat kā golfā, uzvar tas, kurš laukumu var izspēlēt ar iespējami mazāk gājieniem. No frisbija aizgūts tikai šķīvītis, un uzskatu, ka tas ir radnieciskāks golfam – individuālais sporta veids, līdzīgi noteikumi un arī tiek lietoti golfa termini. 

Sporta veids sākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Kanādā un ASV. Cita tolaik salīdzinoši jaunā sporta veida frisbija šķīvīšus cilvēki mētāja uz stabiem, kokiem un dažādiem objektiem, līdz izdomāja mūsdienās zināmo ķēžu grozu, kas ļāva disku noķert no dažādām mešanas pozīcijām. Ķēžu skaņa, kad disks iekrīt grozā, ir līdzīga laimestam loterijā, tāpēc spēlētājs ieiet azartā.

Latvijā pirmās sacensības risinājās iepriekšējās desmitgades beigās, piedaloties sportistiem no visas Baltijas – dalībnieku nebija daudz un arī laukums tika izveidots vien uz šīm sacensībām. Pirmais pastāvīgais laukums Latvijā parādījās 2012. gadā Laumu dabas parkā Talsos, un tas uzreiz bija ar 18 groziem jeb, kā mēs saucam, celiņiem. Gadu vēlāk parādījās laukums Ērgļos, savukārt Mežaparkā tika atvērts Ufogolf laukums, kurš tolaik atradās blakus lielajai estrādei, bet nu pārvietots tuvāk zooloģiskajam dārzam. Tolaik vēl attīstība bija lēna, bet pavisam citu ātrumu tā ieguva 2016. gadā. Mēs palīdzējām radīt disku golfa parku Stari Gulbenes novadā, paralēli izveidojās otrs laukums Ērgļos un līdz šodienai Latvijā jau ir ap 25 disku golfa laukumiem. No tiem deviņi pilnie ar 18 groziem (trīs Ērgļos, divi Talsos, pa vienam Rīgā, Riekstukalnā, Lubānā, Gulbenē), bet pārējie – deviņu vai sešu grozu laukumi.

18 grozu laukumam nepieciešams 6–14 hektāru zemes. Tas atkarīgs, cik augstam spēlētāju līmenim laukums paredzēts. Iesācējiem nav vajadzīgas tik tālas un garas distances, bet profesionāļi, kuri disku spēj aizmest 150 vai pat 190 metru, pieprasa daudz lielākus attālumus. Katrs celiņš katrā laukumā ir unikāls, atšķiras distances, trajektorijas. Trase var iet pāri dīķim, augšā kalnā, lejā no tā, pļavā, mežā – variācijas ir daudz un dažādas, kas spēli padara interesantu.

Latvijas Disku golfa federācija tika nodibināta 2017. gadā. Mūsu valsts sportisti allaž aktīvi piedalījušies Eiropas čempionātos un pērn pirmoreiz startēja arī pasaules komandu meistarsacīkstēs, bet pagaidām vēl esam bez izteikti spilgtiem sasniegumiem. Pamazām tikai ieskrienamies un talanti vēl veidojas. No Baltijas valstīm šobrīd pārliecinoši spēcīgākā ir Igaunija, Lietuva atrodas nedaudz aiz mums, turklāt šajā valstī joprojām nav arī savas disku golfa organizācijas un sistēmu koordinē klubs. Pēc oficiālajiem datiem mums ir ap 900 spēlētājiem, kuri startējuši vismaz vienās sacensībās, lietuviešiem ir ap 800, turklāt viņu sportistiem ir arī zemāks līmenis, bet Igaunijā jau ap 17 tūkstošiem. Savukārt neoficiālais spēlētāju skaits, ieskaitot arī tos, kuriem disku golfs ir vaļasprieks, visās šajās valstīs tiek minēts trīs, četras reizes lielāks.

Pirmās sacensības Latvijai bija vienā laikā ar igauņiem, bet mūsu ziemeļu kaimiņus uz augšu pavilkuši somi, kuri ir pasaules līderi disku golfā. Somijā ir ap 600 laukumiem un disku golfs tuvojas nacionālā sporta veida statusam, Igaunijā jau atrodami 125–130 laukumu. Viņi laukumu būvniecībā veiksmīgi izmantoja Eiropas fondu līdzekļus, bet mums sākotnēji nebija tik lielu ambīciju. Tomēr pašlaik arī Latvijā viss notiek cienījamā ātrumā, jo pēdējos četros gados klāt nākuši 20 laukumi. Disku golfs ir ļoti piemērots šī brīža pasaules situācijai – tas nav kontakta sporta veids, ļoti viegli ievērot divu metru distanci, viss notiek svaigā gaisā, turklāt arī tiek mests ar savu inventāru. Sporta veids neprasa īpašu fizisko sagatavotību, visa cīņa risinās pašam savā galvā – iemest disku kokos ir viegli, bet pēc tam jāspēj tikt galā ar emocijām un jāturpina spēlēt. 

Lielākā daļa sportistu ar disku golfu sākuši nodarboties, kad aizbraukuši līdzi saviem draugiem. Ja vēlies to izmēģināt, bet tavā draugu lokā nav spēlētāju, reālākais ir atrast kādu no laukumiem, kas piedāvā disku nomu, vai pasūtīt savu inventāru un tad doties spēlēt. Dažos Latvijas laukumos ir gan bezmaksas inventārs, gan bezmaksas iespēja spēlēt. Pasaulē pat 90% laukumu pieejami bez maksas, jo tos veidojušas pašvaldības – pie varas esošie apzinās, ka šis ir sporta veids, ar kuru var nodarboties gan jauni, gan veci, turklāt, salīdzinot ar citiem sporta veidiem, laukuma izveide maksā maz.

DISKU GOLFS IESĀCĒJIEM

  • Vēlams, lai katram spēlētājam būtu lidojošais disks.
  • Spēlētāji vienojas par vienu mērķi, kas ir pāris metienu attālumā. Tam nav obligāti jābūt speciālajam disku golfa grozam, tikpat labi tas var būt, piemēram, koks, siena guba, malkas grēdas gals.
  • Katrs spēlētājs veic metienu mērķa virzienā. Nākamo metienu izdara no tās vietas, kur disks piezemējoties palicis.
  • Metienus skaita. Uzvar spēlētājs, kurš trāpījis pa mērķi ar mazāko metienu skaitu.
  • Kad visi trāpījuši pa pirmo mērķi, atliek vienoties par nākamo, un spēle turpinās.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Cīņa par Rīgu

Vasaras visvairāk gaidītais mačs Optibet futbola virslīgā – RFS pret Riga. Divu kvalitatīvu Latvijas klubu tikšanās nevar atstāt vienalīdzīgu nevienu līdzjutēju. Sezonas pirmajā tikšanās reizē č...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā