Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Paver iespējas "jaunam Microsoft"

Valsts kopējā labklājības līmeņa palielināšanā aizvien vairāk tiek runāts pat jaunu, vērtīgu produktu radīšanu, taču, kā jau bieži vien mūsu valstī, daudzsološu ideju radīšana atduras pret finansējuma trūkumu.

Tradicionāli ierasts, ka attīstītajās valstīs šī problēma tiek risināta ar specializētu riska investīciju fondu radīšanu. Tas notiek arī Latvijā, turklāt drīz inovatīvas, vērtīgas idejas varētu materializēties jaunos augstas pievienotās vērtības produktu radīšanas uzņēmumos, kas pavērs plašākas iespējas gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem.

Jau jūlijā

Saskaņā ar šobrīd jau apstiprinātajiem plāniem šā gada jūlijā Latvijas inovatīvajiem uzņēmumiem būs iespēja tikt pie valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārraudzībā esošu trīs akcelerācijas fondu finansējuma. Saskaņā ar šobrīd esošo fondu izveides grafiku tie varētu būt gatavi darbam ap 10. jūliju. Akcelerācijas fondi veiks ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu, un to finansējums tiks sniegts divos posmos tā dēvētās pirmssēklas un sēklasnaudas ieguldījumu veidā. Pirmssēklas naudas ieguldījums – līdz 50 000 eiro vienam uzņēmumam – paredzēts uzņēmuma izveides finansēšanai, tajā skaitā produkta un saimnieciskās darbības modeļa izstrādei, izpētei, novērtēšanai un apstiprināšanai. Sēklassnaudas ieguldījums vienam uzņēmumam paredzēts apjomā līdz 250 000 eiro. Tā mērķis ir finansēt projektus, kas būs veiksmīgi izgājuši akcelerācijas posmu un būs gatavi tālākai uzņēmuma izaugsmei, tajā skaitā produkta un saimnieciskās darbības modeļa attīstīšanai.

ALTUM valdes loceklis Juris Vaskāns stāsta, ka viss kopējais finansējuma apmērs paredzēts 15–16 miljonu eiro apjomā un šī iespējamā starpība – miljons eiro – var svārstīties saistībā ar privāto finansējumu. Kopumā paredzēts, ka būs trīs fondi un katrs piedāvās finansējumu apmēram piecu miljonu eiro apmērā.

Ieguldījumi netiks veikti nekustamajā īpašumā, ieroču biznesā, alkohola nozarē un azartspēļu industrijā. Paredzēts, ka fondu pārvaldnieki atlasīs 8–12 potenciāli strauji augoša biznesa idejas un šī ideja jāpārstāv vismaz diviem cilvēkiem. J. Vaskāns min varbūtību, ka trīs gadu laikā katram fondam varētu būt kādi pieci uzsaukumi, tas esot atkarīgs no fonda biznesa plāna. "Pieredze rāda – lai tiktu līdz desmit idejām, varētu būt nepieciešami pat 50–70 pieteikumi. Pēc tam viens vai divi no šiem pieteikumiem tiek nākamajā finansēšanas kārtā. Pieredze arī rāda, ka pēc pusgada apmēram viena komanda no desmit ir gatava piesaistīt nākamās investīcijas," norāda ALTUM pārstāvis.

Veicinās investīcijas

Akcelerācijas fondi katrs atsevišķi iecerēti kā ALTUM un privāto investoru dibināta juridiska vienība. J. Vaskāns piebilst, ka akcelerācija Latvijā veikta arī iepriekš, tomēr strukturēta fonda līmenī tas notiks pirmo reizi. Parasti šāda tipa ieguldījuma fonda dzīves cikla ilgums ir 8–12 gadi. No tiem sākotnējā stadija tiek apzīmēta kā vākšana jeb naudas piesaistes periods, kas ilgst vienu divus gadus. Tālāk seko investīciju periods, kas ilgst trīs, piecus gadus, kuram savukārt seko turēšanas stadija, ilgstot trīs četrus gadus, savukārt noslēguma stadija parasti aizņemot vienu, trīs gadus, kuros ieguldījuma fonds cenšas noslēgt savu ieguldījuma pozīciju, kas parasti saistīta ar kapitāla daļu pārdošanu kādam citam investoram. Privātie finansētāji var būt dažādi – gan dažādi ieguldījumu, tostarp pensiju, fondi, bagātas ģimenes un citi.

Paredzēts, ka projekta kapitāla daļu sadalījums starp ALTUM un privātajiem investoriem būs proporcionāls fondā iemaksātā finansējuma apmēram. Katra fonda pārvaldi īstenos trīs cilvēki – divi akcelerācijas jomas speciālisti, kā arī viens riska kapitāla industrijā zinošs darbinieks –, un viņi tiks izvēlēti ar publiskā iepirkuma starpniecību. "Apmēram pusi no vērtējuma nodrošinās subjektīvi faktori, kas saistīti ar biznesa plānu, savukārt otra vērtējuma puse būs saistīta ar šo fondu pārvaldnieku pieredzi," potenciālās izvēles kritērijus skaidro J. Vaskāns. Intervijas ar fondu pārvaldniekiem varētu notikt ap 10.–11. maiju. Būs trīs uzvarētāji un divi rezervisti, gadījumā, ja pēkšņi ar kādu no uzvarētājiem jālauž līgums, savukārt 10. jūlijs ir datums, kad ar fondu pārvaldniekiem plānots parakstīt līgumu, un nauda viņiem faktiski pieejama uzreiz. Fondu pārvaldniekiem jābūt arī paša piesaistītai naudai no 200 līdz 400 tūkstošiem eiro.

"Naudai nav jābūt koferītī vai depozītā, taču jābūt apliecinājumam, ka šī nauda varētu būt pieejama. Ja naudas nebūs, mēs ar viņiem lauzīsim līgumu. Tāpat nav jāuztraucas, ka finanšu līdzekļi varētu tikt izsaimniekoti, jo fondi neiegūst visu naudu uzreiz. Viņi veic akcelerācijas pasākumus, mēs skatāmies, vai tie atbilst visām regulām, un naudu pārskaitām konkrētiem pasākumiem. Mēs redzam, cik naudas aizskaitām un par ko mēs aizskaitām," uzraudzību raksturo J. Vaskāns.

Jautāts, kāds ir fonda slēgšanas mehānisms, ALTUM pārstāvis teic, ka pārvaldniekiem ir iespēja meklēt kādus citus investīciju fondus, kuri iegulda jau vēlīnākā uzņēmumu attīstības stadijā, pastāv iespēja projektu pārdot citiem jau esošiem uzņēmuma akcionāriem, vērsties pie kādiem citiem potenciālajiem investoriem vai doties biržā. Runājot par pozitīvajiem aspektiem vietējai investīciju videi, J. Vaskāns skaidro, ka paralēli tiek radīta augsne, lai pensiju fondiem potenciāli būtu, kur ieguldīt, un lai rastos iespēja straujākam pensiju kapitāla ienesīguma pieaugumam. Viņaprāt, vienlaikus radīsies arī likumdošanas ziņā sakārtotāka vide. "Būs labāk sakārtota likumdošana, valstī vairāk nāks ārzemju investīcijas. Būs vietējie profesionāļi, kas spēs sagatavot labi izstrādātus investīciju līgumus ārvalstu kapitāla piesaistei. Tie būs pasaules klases līgumi, kas var nonākt uz galda Londonas investīciju vidē, un mums nebūs par šiem līgumiem jākautrējas. Galu galā valstī palielināsies zināšanas, kas šeit piesaistīs aizvien jaunu ārvalstu investoru naudu," secina J. Vaskāns. Līdz ar to jaunais finansējuma projekts būs sekmējošs ne tikai konkrētiem uzņēmumiem, bet var veicināt vietējā finanšu tirgus attīstību, ļaujot arī Latvijas iedzīvotājiem pelnīt uz jaunu un strauji augošu uzņēmumu aktivitāšu rēķina. Analizējot naudas piesaisti ekonomikā, viņš min, ka ASV ap 14% naudas jaundibinātajos uzņēmumos nāk no riska kapitāla fondiem, Eiropā tas varētu būt apmēram 1%, un Latvijā tas ir tikai 0,1%.

Ļoti gaidīti

"Fondi ir ļoti gaidīti, un es uzskatu, ka šis akcelerācijas finansējums ir ļoti nepieciešams, jo līdz šim jaunuzņēmumiem finansējuma trūka, sevišķi agrīnajā attīstības stadijā. Fondu trūkst, un līdz šim Latvijā tāds ir bijis tikai viens," stāsta Latvijas Start-up uzņēmumu (jaunuzņēmumu) asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka. Viņa uzskata, ka pirmajā attīstības stadijā ar akcelerācijas fondos plānotajiem 15–16 miljoniem eiro varētu būt pietiekami. Šobrīd aktuāls ir arī jautājums par finansējumu uzņēmumiem tā dēvētajā sēklas stadijā un tiem uzņēmumiem, kas šo akcelerāciju jau iepriekš izgājuši starptautiskā līmenī. Tāpēc ļoti gaidīta tiek tādu fondu parādīšanās, kas piešķir uzņēmumiem naudu arī sēklas stadijā.

Jautāta par naudas iespējas finansējumu ar publiskā vērtspapīru tirgus starpniecību, izlaižot kompānijas akcijas, J. Novicka izsaka viedokli, ka  uzņēmumu agrīnajā stadijā tas varētu būt liels administratīvo izmaksu slogs, ko šie uzņēmumi nevar atļauties. Vienlaikus nozares pārstāve teic, ka uzņēmumiem, ienākot biržā, jādomā par mazākuma akcionāru interesēm un informācijas atklāšanas prasību ievērošanu, tomēr agrīnajā stadijā, kad notikumu attīstība ir strauja, esot samērā grūti šādas prasības kvalitatīvi izpildīt.

Gatavi piemest

Tas, ka riska kapitāla fondi varētu būt labs ieguldījumu objekts un ir interese par tiem, dzirdams arī no Latvijas investīciju sabiedrības. Investīciju kompānijas INVL Asset Management, kura cita starpā pārvalda arī otrā pensiju līmeņa līdzekļus, valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs stāsta, ka līdz šim pensiju pārvaldnieki ieguldījuši vietējos riska kapitāla fondos, kuros tika piesaistīts privātais kapitāls. Šie riska kapitāla fondi jau ieguldījuši vietējos uzņēmumos gan akcelerācijas stadijā, gan vēlākā stadijā. "Mēs labprāt turpināsim veikt ieguldījumus riska kapitāla fondos, it īpaši tajos, kas izveidoti ar valsts atbalstu, taču ar nosacījumu, ka tiks novērsti ieguldījumu limitu defekti, kā arī, ja netiks būtiski mainīti citi pensiju pārvaldnieku darbības noteikumi," situāciju raksturo A. Martinovs.

Finanšu eksperts norāda, ka pie esošā pensiju otrā līmeņa regulējuma riska kapitāla ieguldījumu limits apvienots ar cita veida fondiem, tajā skaitā ar nekustamā īpašuma fondiem. "Tas nav pareizi, jo savu atšķirīgo riska un atdeves īpašību dēļ liek pensiju pārvaldniekiem izvēlēties un izlietot pieļaujamo limitu nekustamo īpašumu fondos, diskriminējot riska kapitālu," norāda A. Martinovs.

Viņš skaidro, ka pensiju otrā līmeņa ieguldījumu jomā tā dēvētajos alternatīvajos fondos riska kapitāla fondiem atvēlēti vien 10% no investīciju kopapjoma. Vēl esot atsevišķs limits ieguldījumiem tieši riska kapitāla uzņēmumos, tajā skaitā jaunuzņēmumos. Fondi pamatā izvēloties veikt investīcijas fondos. Finanšu tirgū to skaidro ar nepieciešamību sadalīt investīciju portfeli.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses