Laika ziņas
Šodien
Migla

Drošākais veids, kā palielināt valsts konkurētspēju

Varam aizgūt Dānijas veiksmīgo pieredzi, teic Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis un vadītājs Andris Vanags intervijā Andim Sedleniekam.

Kādēļ Latvijā nepieciešams attīstīt vēja enerģētiku?

Latvijas patērētāji, līdzīgi kā cilvēki citur Eiropā un daudzviet pasaulē, aizvien vairāk novērtē atjaunojamo enerģiju un vēlas dzīvot videi un dabai draudzīgā veidā, pielietojot ikdienā dažādus ilgtspējīgus risinājumus. Tiek domāts par atkritumu neradīšanu, izmantojot produktus, kas rada iespējami mazāk atkritumu, un par radīto atkritumu pārstrādi, kā arī tiek meklēti videi draudzīgi enerģētiskie risinājumi – siltumenerģijai mājokļu apsildei, transportam un elektroenerģijas ražošanai. Industrija atsaucas uz sabiedrības pieprasījumu un veido savus attīstības plānus atbilstīgi cilvēku vēlmēm.

Latvijā atkarībā no laika apstākļiem konkrētajā gadā atjaunojamās enerģijas daļa no elektroenerģijas apjoma, kas gadā tiek patērēts mūsu valstī, veido 40–45%. Pārējā mūsu izmantotā elektroenerģija ir vai nu saražota no importētas fosilās degvielas, Latvijas gadījumā tā ir dabasgāze, vai arī mēs elektroenerģiju importējam. Vēja enerģijas daļa kopējā saražotās elektrības apjomā Latvijā tikmēr ir tikai 2%, kamēr vidēji Eiropā šis rādītājs ir 16%, bet tādās valstīs kā, piemēram, Dānija, kur vēja enerģētika piedzīvojusi strauju un dinamisku attīstību, tās daļa elektrības ražošanā jau pārsniedz 46%. Lietuvā vēja enerģija veido 13% no saražotā apmēra, bet Igaunijā – 11%.

Infrastruktūra Latvijā jau ir gatava tam, lai saražoto vēja enerģiju droši piegādātu patērētājiem, augstsprieguma elektroenerģijas pārvades līnijas, kā arī elektroenerģijas starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm elektroenerģijas jaudu pārvadei Latvijā ir labāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Mums vēsturiski ir bijuši jaudīgi elektrolīniju savienojumi ar Igauniju un Lietuvu, un šā iemesla dēļ Latvijā elektroenerģijas ražošana pašu spēkiem ne vienmēr tiek uzskatīta par labāko risinājumu – ņemot vērā Latvijas dalību sistēmā Nordpool, lētāk un arī vienkāršāk bieži elektrību ir iepirkt. 

Tajā pašā laikā vēja enerģija ir tāda enerģija, ko saražojam mēs paši. Latvijai nav jācenšas būt par pirmrindnieci atjaunojamās enerģijas ražošanā, daudz svarīgāk ir izveidot konkurētspējīgu elektroenerģijas energosistēmu, savukārt vēja enerģijas tehnoloģiskā attīstība ļauj abus šos mērķus sasniegt vienlaicīgi. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā nepieciešama pakāpeniska, pārdomāta pāreja uz atjaunojamajiem resursiem. Arī visai ar šo jomu saistītajai enerģētikas un klimata politikai jābūt veidotai tā, lai pāreja uz atjaunojamo enerģiju būtu patērētājiem pieņemama, lai patērētāji paši var izvēlēties, vai mainīt savus enerģijas patēriņa paradumus, uzsākot elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņa vajadzībām, vai pērkot atjaunojamo enerģiju no kāda cita ražotāja.

Šī politika – tā ir Latvijas vai tomēr apvienotās Eiropas diktēta?

Eiropas Savienības (ES) kopējie, kā arī Latvijai noteiktie individuālie mērķi pārejai uz atjaunojamo enerģiju bijuši un joprojām ir veidoti tā, ka tiek ņemta vērā gan mūsu valsts ekonomiskā situācija, gan esošās enerģijas ražošanas jaudas, izmantotie resursi un citi faktori. Balstoties uz šo informāciju, tiek izvirzīti mērķi, par kuriem katra dalībvalsts, protams, arī Latvija, individuāli vienojas ar Eiropas Komisiju (EK). Ja atskatāmies, piemēram, uz pēdējiem 15 gadiem (līdz 2020. gadam ieskaitot), vidēji Eiropā atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vajadzēja palielināt par 10%, kamēr Latvijai, ņemot vērā, ka pie mums jau daļēji bija atjaunojamās enerģijas ģenerācija, lielās hidroelektrostacijas, kā arī diezgan liels, galvenokārt individuālajās mājsaimniecībās apkurei izmantotās koksnes, piemēram, malkas un šķeldas, īpatsvars, šis rādītājs bija 7%. Vienlaikus, ja šajā periodā atjaunojamās enerģētikas daļu mums vajadzēja palielināt par 0,5% vidēji gadā, tad nākamajā periodā, kas paredzēts līdz 2030. gadam, jau jāpalielina par procentu vidēji gadā, kas, manuprāt, ir samērīgs rādītājs, ja ir izveidota pareiza, Latvijas apstākļiem atbilstoša ilgtermiņa enerģētikas politika.

Vējš šobrīd savukārt ir pati lētākā tehnoloģija elektroenerģijas ražošanai, lai gan šeit, protams, jāskatās, kā vēja enerģētika iekļaujas kopējā Latvijas energosistēmā. Jāņem vērā starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm esošās ģenerācijas jaudas balansēšanas nodrošināšanai un energoapgāde brīžos, kad vējš nepūš un saule nespīd, kā arī kaimiņvalstu attīstības plāni. Ņemot vērā visus šos un vēl citus faktorus, 2030. gadam noteiktie mērķi Latvijai paredz, ka vēja enerģijas jaudai jāsasniedz 800 megavatu (MW), kas ir ap desmit reizēm vairāk nekā šis rādītājs ir šobrīd un joprojām ievērojami mazāk nekā pie kaimiņiem. Lietuvā vēja enerģijas jauda jau šobrīd ir 548 MW, un mērķis ir palielināt jaudu līdz 1700 MW līdz 2030. gadam, bet attiecīgi Igaunijā – 320 MW ar mērķi 1200 MW.

Zinot, cik grūti mums Latvijā gāja ar izvirzīto mērķu sasniegšanu iepriekšējā periodā, t. i., līdz 2020. gadam, uzskatu, ka mums vēl jo vairāk jāliek uzsvars uz plānošanu un Latvijas apstākļiem atbilstīgāko politiku īstenošanu. Jāatbalsta un jāstimulē visi tie virzieni un pasākumi, kuri ir ekonomiski izdevīgākie, un tikai tad, ja nevaram sasniegt nepieciešamos rādītājus ekonomiski izdevīgākajos virzienos, skatāmies, kā sasniegt šos rādītājus pa sektoriem, no kuriem katram pastāv savi individuāli plāni. Šādā veidā, pakāpeniski virzoties, mēs līdz 2030. gadam varam bez īpašām grūtībām sasniegt Latvijai izvirzītos mērķus, turklāt ar mazākām izmaksām nekā iepriekšējos periodos.

Attīstības plāni paredz ģeneratoru izvietošanu uz sauszemes vai jūrā? Daļai sabiedrības ir pretenzijas pret vēja ģeneratoriem uz sauszemes, kamēr pret ģeneratoriem jūrā šīs pretenzijas ir ievērojami mazākas.

Šobrīd runa ir par ģeneratoriem piekrastē, jo būvniecība jūrā ir aptuveni divas reizes dārgāka nekā piekrastes potenciāla izmantošana. Iešana jūrā, ja iespējams tā teikt, ir tālākas nākotnes jautājums un būtu realizējama pēc tam, kad apgūtas sauszemē esošās atbilstošās teritorijas. Atkrastes vējš ir perspektīvs virziens. Ziemeļvalstīs veikta dažādu attīstības variantu modelēšana, kas liecina, ka Baltijas valstu jūras teritorijā ir iespējams uzbūvēt ģeneratorus, kuru jaudas vairākkārt pārsniedz esošo kopējo elektroenerģijas patēriņu Baltijas valstīs. Tomēr tas ir sarežģītāk un arī dārgāk, tāpēc šobrīd prioritāra ir piekrastes vēja parku būvniecība. Vienlaikus, tehnoloģijām attīstoties un ar vēja elektroenerģiju aizstājot citus fosilās enerģijas veidus siltumenerģijas un transporta sektoros, aizvien vairāk tiks apgūts arī atkrastes vēja potenciāls. 

Šobrīd Latvijā ir ap simts vēja ģeneratoriem, kas saražo uzstādīto jaudu 80 MW. Lai saražotu desmit reižu vairāk – 800 MW, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, nepieciešamas papildu 150–160 vēja elektrostacijas. Platības ziņā, ja runājam par krasta teritorijām, vēja parki aizņemtu tikai 0,12% no Latvijas teritorijas, turklāt jāņem vērā, ka šajās platībās joprojām var turpināt esošo saimniecisko darbību – lauksaimniecību un mežsaimniecību. Tiešā apbūve – pamati, kabeļi, komunikācijas, ceļi – veido tikai 2% no vēja parku teritorijas. Jāteic, ka teritorijas pieejamības ziņā mums arī ir ļoti labvēlīgi apstākļi, ir neizmantots potenciāls. Piemēram, Vācijā ir daudz lielāks apdzīvotības blīvums, lielāks skaits cilvēku uz vienu kvadrātkilometru un arī uzstādīto vēja ģeneratoru jaudas salīdzinošos lielumos ir vairākkārt lielākas nekā Latvijā.

Tāpat mums ir samērā gara jūras krasta līnija, garāka nekā Igaunijai un Lietuvai, un abās mūsu kaimiņvalstīs krasta teritorijās vēja parki jau ir izbūvēti, un tālākai attīstībai pastāv dažādi ierobežojumi, kas jāņem vērā. Pastāv liels skaits dabas aizsardzības prasību, ir noteikti attālumi, cik tuvu ģeneratori drīkst atrasties dzīvojamajām ēkām un apdzīvotām vietām, un ir virkne citu nosacījumu, kurus nepieciešams ievērot. Vēja parkiem tiek piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra – eksperti detalizēti izvērtē vēja parka būvniecības iespējas konkrētajā teritorijā, lai ietekme uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību atbilstu normatīvo aktu prasībām un to būvniecība un ilgtermiņa darbība pēc tam nebūtu kaitīga dabai un cilvēkam. Vispirms tiek veikti ekspertu aprēķini – attiecībā uz trokšņiem, elektromagnētisko starojumu un citiem faktoriem, tiek novērtēta vēja parka iespējamā ietekme uz putniem, to migrācijas ceļiem, dabas daudzveidību un tamlīdzīgi. Visus šos aprēķinus vēlreiz pārbauda Vides pārraudzības valsts birojs, pieaicinot savus ekspertus, un šo procedūru rezultātā izsniegtās atļaujas nozīmē drošu, atbilstošas jaudas vēja parku būvniecību.
Būtībā tas, ka Latvijā vēja enerģētika piekrastē līdz šim izmantota tikai nelielos apjomos, ir mūsu nākotnes iespēja valsts elektroenerģijas energosistēmas konkurētspējas palielināšanai nākamajiem desmit gadiem. Kurzemē jau ir izbūvētas augstsprieguma elektrolīnijas, par kurām mēs maksājam un kuras tika būvētas ar mērķi pieslēgt vēja parkus, tātad infrastruktūra daļēji jau ir sagatavota, un var teikt, ka atliek vienīgi uzbūvēt vēja parkus, pieslēgt tos pie elektrotīkliem un sākt elektrības ražošanu. Ņemot vērā Latvijas pārvades tīklu starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, šīm vēja ģenerācijas jaudām ir arī liels eksporta potenciāls.

Kopumā, ja skatāmies uz 800 MW jaudu, šo projektu kopējā vērtība jeb investīcijas ir aptuveni miljarda eiro apmērā. Aptuveni 20–25% no šīs summas ir pakalpojumi un darbi būvniecības laikā, kas tiek pirkti vietējā tirgū. Tā ir pirmā, ātrā ekonomiskā ietekme ar pozitīvu efektu. Otrs faktors – brīdī, kad elektroenerģijas cena gala patērētājam Latvijā kļuvusi lētāka, nekā tā ir kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, uzņēmēji to sajutīs ļoti ātri, un tieši šeit slēpjas lielākais potenciāls, iespējas veicināt Latvijas ekonomisko attīstību, jaunu darba vietu rašanos. Energosistēmas konkurētspēja vienmēr ir viens no pašiem galvenajiem rādītājiem, uz kuriem raugās investori, izvēloties vietas jaunu rūpnīcu būvniecībai.

Tas nozīmē, ka šobrīd situācija konkurētspējas ziņā nav īpaši spoža?

Latvijas kaimiņvalstīs elektroenerģijas gala cena patērētājam ir zemāka, es šeit domāju galvenokārt nevis mājsaimniecības, bet industriālos patērētājus, kuriem elektroenerģijas izmaksas ir saražotā produkta konkurētspējas jautājums, un, ja mūsu energosistēma var kļūt konkurētspējīgāka, tad mums jādara viss iespējamais, lai to sasniegtu pēc iespējas ātrāk. Galvenais veids, kā panākt elektroenerģijas cenas konkurētspēju, ir piekrastes vēja enerģētikas attīstīšana nākamajā desmitgadē. Ja Latvijā tas neizdosies, mēs kā vēja enerģētikas nozares pārstāvji, visticamāk, neko daudz nezaudēsim, jo tos ģeneratorus, kurus neuzbūvēsim Latvijā, uzbūvēsim citur Eiropā. Zaudētāja būs Latvija kopumā – ekonomiskā attīstība nebūs pietiekami dinamiska, investori jaunu rūpnīcu būvniecībai turpinās izvēlēsies tās kaimiņvalstis, kur elektroenerģijas cena ir zemāka un kur ir pieejama ilgtspējīga enerģija.

Pastāv viedoklis, ka vēja enerģētika patiesībā nav tik ekoloģiska, kā tiek apgalvots, piemēram, ģeneratoru un tajos esošas elektronikas ražošanas procesu dēļ. Kā varat to komentēt?

Protams, arī vēja ģeneratori sastāv no iekārtām, kuras nepieciešams saražot, un šī ražošana atstāj ietekmi uz vidi. Tajā pašā laikā, ja salīdzina vēja ģeneratorus ar citiem elektrības ieguves veidiem, to ''oglekļa pēdas'' nospiedums ir starp vismazākajiem. Tajā skaitā, salīdzinot ar tādu oglekļa dioksīda izmešu ziņā ne īpaši intensīvu kurināmo kā fosilā dabasgāze, vēja enerģijas oglekļa nospieduma ''pēda'' mūža cikla garumā ir vismaz 40 reižu mazāka. Šī starpība rodas no tā, ka jebkura elektrostacija, kas izmanto fosilo kurināmo, lai arī tās būvniecība it kā atstāj mazu ietekmi uz vidi, nepārtraukti rada izmešus visā savas darbības laikā. Vēja ģeneratori tikmēr atstāj oglekļa nospieduma ''pēdu'' tikai to izgatavošanas, būvniecības un utilizēšanas laikā, to darbības periodā degviela netiek patērēta un izmeši nerodas vispār. Rezultātā vēja ģenerators tikai pirmajos sešos savas darbības mēnešos atpelna visu iztērēto oglekļa dioksīda apjomu un turpmākos trīsdesmit gadus strādā, neradot izmešus. To apliecina ļoti daudzi aprēķini, un šis apgalvojums, ka vēja enerģētika nav ekoloģiska, ir tikai viens no mītiem par vēja enerģiju.

Informējot par vēja enerģētiku, jūs sadarbojaties ar Dānijas vēstniecību Latvijā. Tam ir kādi īpaši iemesli?

Galvenokārt Dānijas pieredze, attīstot vēja enerģētiku, ar kuru būs iespējams iepazīties arī rīt, 29. aprīlī, paredzētajā tiešsaises konferencē WindWorks. Powering Latvia’s energy future, kas tiek rīkota sadarbībā ar Dānijas vēstniecību Latvijā. Nozīmīgs šajā gadījumā, protams, ir arī fakts, ka šogad aprit simts gadu, kopš nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Dāniju un Latviju, kas ir kā papildu pozitīvais elements. Galvenais tomēr ir tas, ka dāņi ir sava veida pirmrindnieki vēja enerģētikas attīstībā. Dānija izgājusi cauri daudziem šīs enerģētikas attīstības posmiem, kuriem Latvijai vēl tikai nāksies iet cauri. Sabiedrības iesaistīšana, atbalsts vēja enerģētikai pašvaldību līmenī, attīstības plānošana – tā visa mums ir ļoti vērtīga pieredze. Latvijas sabiedrībā joprojām pastāv arī gana daudz mītu par vēja enerģētiku, kurus Dānija veiksmīgi pārvarējusi, spējusi izskaidrot saviem iedzīvotājiem reālo situāciju, un arī šī pieredze, protams, mums ir ļoti noderīga. Mēs no Dānijas varam pārņemt labākās prakses un pārcelt tās uz Latviju, piemērojot situācijai mūsu valstī.

Dāniju minētajā konferencē pārstāvēs vairāki pasaules līmeņa uzņēmēji, kas darbojas vēja enerģētikā, un stāstīs par savu pieredzi, ko nozīmē šī industrija kopumā, kas ir tie uzņēmēji, kuri tajā darbojas, un vēl virkni citu lietu, kas varētu būt interesantas. Atjaunojamās enerģijas nozare vispār ir stabils un nodrošināts tirgus nākamajiem gadiem piecdesmit, un esmu pārliecināts, ka arī Latvijā ir uzņēmumi, kuri varēs ilgi un veiksmīgi piedāvāt nozarei savus nišas produktus. Par konferenci var interesēties interneta vietnē www.windworks.lv, bet vērtīgs informācijas avots kopumā par vēja enerģiju Latvijā ir Vēja enerģijas asociācijas interneta vietne wea.lv.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses