"Līdz šim, protams, redzēju, ka Sakret kaut ko maisos un spaiņos pārdod, bet kas tur ir iekšā, man nebija ne jausmas. Tagad ir ļoti interesanti saprast, kā šos produktus ražo, kāpēc tiem liek klāt katru no daudzajām vielām. Kaut ko arī pati jau esmu pamēģinājusi laboratorijā uztaisīt, un vēl ar to noteikti ļoti daudz nodarbošos," Eva smaida. Būvmateriālu ražošana viņai nav sveša joma, jo iepriekš viņa desmit gadus nostrādāja cementa ražotnē Cemex. Taču tagad dzīvē sācies jauns posms, kas ļauj arī vairāk laika atvēlēt ģimenei un abiem bērniem, jo vairs nav jābraukā uz darbu Brocēnos. Tiesa, pasportot – paskriet vai piedalīties orientēšanās sacensībās – laiks atrodas vien pāris reižu nedēļā un citi līdzšinējie hobiji un sabiedriskās aktivitātes vēl pacietīgi gaida savu kārtu.
Laboratorijā ne. Rūpnīcā!
Tehniskās zinātnes Evai jau skolā padevās labāk nekā zīmēt vai rakstīt domrakstus, un ķīmija "patika, interesēja, sapratu". Viņa iestājās gan LU, gan RTU, bet izvēlējās RTU, jo vairāk gribēja tieši tehnoloģisko, praktisko ķīmijas virzienu. Trešā kursa laikā Eva vienu semestri mācījās arī Erasmus apmaiņas programmā Zviedrijā. "Tagad par to domājot ar tādu pieaugušāka cilvēka prātu – laikam tobrīd man bija kļuvis mazliet garlaicīgi universitātē. Pirmie divi gadi ir spraigi jāmācās, bet pēc tam kļūst viegli, jo bāze ir ielikta. Gribējās pamēģināt kaut ko citu," saka Eva un stāsta, ka Erasmus pusgads Linčepingas Tehniskajā universitātē bijusi lieliska pieredze, kas iemācīja angļu valodu, patstāvību un atvēra plašāku skatījumu uz dzīvi kopumā. Tolaik RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte arī vēl nebija tik moderna un tik labi aprīkota kā patlaban, tāpēc Zviedrijas augstskolā Evu iepriecināja ķīmijas tehnoloģijas apguvei pieejamās iekārtas un tehniskās iespējas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 13. jūlija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!