Militārais konflikts Tuvajos Austrumos, kura vienā pusē atrodas ASV un Izraēla, otrā – Irāna, atbalsojas arī Eiropā. Pašreizējā situācija liek uzdot jautājumus par to, kā turpmāk veidosies ASV un Eiropas valstu sadarbība.
Ietekme mazinās
Laikraksts Diena un žurnāls Dienas Bizness jau vēstīja par to, ka 2025. gada 4. decembrī tika publiskota ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā izstrādātā ASV Nacionālās drošības stratēģija (nosaukums angļu valodā – National Security Strategy of the United States of America). Tajā pausts, ka ASV ieskatā Eiropas problēmas ir gan nepietiekams militāro izdevumu apjoms, gan ekonomiskā stagnācija, taču ne tikai. Problēma ir arī tā, ka Eiropas loma pasaules ekonomikā ir dramatiski sarukusi.
1990. gadā Eiropas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija 25% no pasaules kopējā IKP apjoma, bet mūsdienās tie ir tikai 14%. ASV ieskatā viens no iemesliem ir noteikumu sistēma, kas Eiropā "grauj radošumu un strādīgumu" (ASV Nacionālās drošības stratēģija, 25. lpp.). Vēl nopietnāk ir tas, ka Eiropa ne tikai piedzīvo ekonomisku lejupslīdi, bet arī saskaras ar globālās ietekmes krituma un pat izzušanas riskiem.
Eiropas Savienība (ES) ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir pieminēta tikai vienu reizi, turklāt negatīvā kontekstā: «Starp nozīmīgākajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropa, ir ES un citu starptautisku struktūru darbība. Šī darbība iznīdē politiskās brīvības un valstu suverenitāti, ar migrācijas politiku pārveido [Eiropas] kontinentu, rada nestabilitāti, uzspiež cenzūru, ierobežojot vārda brīvību, apspiež politisko opozīciju, izpaužas kā bezdibenī krītoša dzimstība, nacionālās identitātes un pašapziņas izzušana» (25. lpp.).
ASV secinājums ir tāds, ka, turpinoties pašreizējām tendencēm, Eiropas globālā loma un ietekme pilnībā izzudīs jau pēc 20 gadiem vai pat vēl ātrāk. ASV Nacionālās drošības stratēģijā tiek paustas šaubas, vai noteiktām Eiropas valstīm (formulējums angļu valodā – certain European countries) ekonomiskais un militārais spēks būs pietiekami liels, lai tās būtu uzticamas ASV sabiedrotās. ASV vēlas, "lai Eiropa paliktu eiropeiska, atgūtu savu civilizācijas pašapziņu un atteiktos no neveiksmīgās koncentrēšanās uz ierobežojošu regulējumu".
ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir norādīts, ka Eiropas pašapziņas trūkums visspilgtāk ir redzams attiecībās ar Krieviju. Daudzi eiropieši uzskata Krieviju par eksistenciālu draudu.
ASV interesēs ir risināt sarunas par karadarbības ātru pārtraukšanu Ukrainā, lai stabilizētu Eiropas ekonomiku un novērstu kara paplašināšanos (25. lpp.).
ASV un Eiropas nesaskaņu cēloņi ir Eiropas amatpersonu nereālās cerības, piemēram, saistībā ar Ukrainā notiekošo karu, kā arī tas, ka vairākās Eiropas valstīs valdības ir nestabilas, tām nav vēlētāju vairākuma atbalsta, turklāt dažas no tām pārkāpj demokrātijas pamatprincipus, lai apspiestu opozīciju.
Neuzticas parlamentam
Paradoksālā kārtā tieši ASV stratēģiskajos dokumentos ir izanalizēti tie rezultāti, kurus par uzticēšanos Eiropas valstu parlamentiem un valdībām atklāja Eirobarometra aptauja. Tā tika veikta 2025. gada rudenī (laikā no 9. oktobra līdz 5. novembrim). Rezultāti tika publiskoti decembrī.
Jāatgādina, ka regulārās Eirobarometra aptaujas tiek veiktas pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma. Lai nodrošinātu aptauju rezultātu reprezentativitāti, katrā valstī, izvēloties pēc nejaušības principa, tiek aptaujāti vismaz 1000 par 15 gadiem vecāki ES pilsoņi. 2025. gada rudens aptauja tika veikta visās 27 ES dalībvalstīs. Kopumā tika intervēti vairāk nekā 26,4 tūkstoši ES pilsoņu.
Šīs aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 26% no visiem ES pilsoņiem pilnībā vai daļēji uzticas politiskajām partijām. ES pilsoņu attieksme pret parlamentu ir labāka nekā pret politiskajām partijām, bet uzticēšanās arī ir ļoti zema – tikai 34% no visiem ES pilsoņiem pilnībā vai daļēji uzticas savas valsts parlamentam. Tikai piecās ES dalībvalstīs – Dānijā (66%), Zviedrijā (63%), Somijā (60%), Luksemburgā (60%) un Austrijā (56%) – pilsoņu vairākums pilnībā vai daļēji uzticas savas valsts parlamentam. Zem ES vidējā līmeņa ir pilsoņu atbalsts savas valsts parlamentam Čehijā (28%), Latvijā (28%), Rumānijā (28%), Kiprā (27%), Slovēnijā (26%), Slovākijā (24%), Spānijā (23%) un Lietuvā (23%). Vēl bēdīgāka aina par uzticēšanos savas valsts parlamentam paveras Grieķijā (20%), Bulgārijā (19%) un pat Francijā (12%). Jāatceras, ka Francija tiek uzskatīta par turīgu valsti ar senām demokrātijas tradīcijām. Taču pērn rudenī Francijā 80% no aptaujātajiem pilsoņiem apgalvoja, ka viņi pilnībā vai daļēji neuzticas savas valsts parlamentam. Turklāt Francijas parlamenta reitings 2025. gada laikā ir nokrities par 12 procentpunktiem.
Par 11 procentpunktiem gada laikā samazinājās pilsoņu uzticēšanas parlamentam Nīderlandē, par deviņiem procentpunktiem – Zviedrijā un Beļģijā, bet par astoņiem procentpunktiem – Dānijā.
Latvijā gada laikā uzticēšanās Saeimai saruka līdzīgi kā vidēji ES – par trim procentpunktiem.
Uzticēšanās vietējam parlamentam gada laikā jūtami uzlabojās Čehijā (par trim procentpunktiem), Itālijā (par četriem procentpunktiem), Polijā (par pieciem procentpunktiem), Ungārijā (par sešiem procentpunktiem) un Slovēnijā (par astoņiem procentpunktiem).
Neuzticas arī valdībām
Eirobarometra aptaujas par ES pilsoņu attieksmi pret vietējo valdību rezultāti rāda, ka arī šajā gadījumā uzticēšanās nav īpaši augsta. Tikai 34% no visiem ES pilsoņiem pilnībā vai daļēji uzticas savas valsts valdībai. Turklāt 2025. gadā vidēji ES atbalsts vietējām valdībām nokritās par 14 procentpunktiem. Augstu uzticību (71%) 2025. gada rudenī baudīja tikai vienas ES dalībvalsts – Luksemburgas – valdība. Dānijā valdībai uzticējās 53% no aptaujātajiem pilsoņiem.
25 no 27 ES dalībvalstīm pilsoņu vairākums neuzticējās vietējai valdībai. Arī šajā gadījumā īpaši bēdīga situācija ir Francijā. Francijā 86% no visiem pilsoņiem 2025. gada rudenī apgalvoja, ka pilnībā vai daļēji neuzticas savas valsts valdībai. 2025. gada laikā Francijas valdībai reitings ir nokrities par 14 procentpunktiem. Tikai 9% no visiem Francijas pilsoņiem pilnībā vai daļēji uzticas savas valsts valdībai.
Mazāk par ceturto daļu no visiem pilsoņiem savai valdībai uzticas Grieķijā (19%), Nīderlandē (24%) un Bulgārijā (25%). Gada laikā pilsoņu uzticēšanās Dānijas valdībai nokritās par 14 procentpunktiem, Lietuvas valdībai – par 11 procentpunktiem, bet Zviedrijas valdībai – par deviņiem procentpunktiem. Latvijā atbalsts valdībai (31%) tikai nedaudz atpalika no ES vidējā līmeņa (34%) un pēdējā gada laikā būtiski nemainījās (mīnus viens procentpunkts).
Eiropai jābūt stiprai
Tagad atceramies ASV Nacionālās drošības stratēģiju, kurā norādīts, ka Eiropas valdības ir nestabilas un bez vēlētāju vairākuma atbalsta.
Kamēr ASV analizēja situāciju Eiropā, daudzas ES dalībvalstu valdības, Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome diskutēja par jauniem ierobežojumiem un aizliegumiem uzņēmumiem un ES pilsoņiem, par degvielas nodokļu (cenu) palielināšanu, lai sasniegtu "klimata neitralitāti" un Grētas Tūnberjas vai līdzīgu ekspertu izvirzītus mērķus. Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Padome izlēma, ka ir jāsāk, atbrīvojot no muitas nodevām, Eiropā ievest Argentīnas un Brazīlijas liellopu gaļu un graudu izstrādājumus, jo vietējo ES fermeru saražotie pārtikas produkti, izpildot visas ES uzspiestās klimata, vides un labturības prasības, ir tik dārgi, ka vairs nav pa kabatai lielai daļai ES iedzīvotāju.
Amerikāņi veikto situācijas izvērtējumu iekļāva ASV Nacionālās drošības stratēģijā, secinot, ka "Eiropas valstis ir iesprostotas politiskajā krīzē un tāpēc nevar reformēties" (26. lpp.).
ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir arī teikts, ka "jebkurā gadījumā Eiropa joprojām ir stratēģiski un kulturāli svarīga ASV". Transatlantiskā tirdzniecība joprojām ir viens no globālās ekonomikas un arī konkrēti ASV labklājības pīlāriem. Eiropa daudzās nozarēs, tostarp ražošanā un enerģētikā, joprojām ir ļoti spēcīga. Tieši Eiropā joprojām tiek veikti globālā mērā nozīmīgi zinātniskie pētījumi, un tieši Eiropā atrodas pasaulē vadošās kultūras iestādes. ASV apzinās, ka nevar atļauties tā vienkārši uzgriezt Eiropai muguru – šāda rīcība būtu pretēja tam, ko Nacionālās drošības stratēģija tiecas sasniegt.
Amerikāņu diplomātijai ir jāturpina aizstāvēt patiesu demokrātiju, cildinot neapšaubāmo Eiropas vēstures unikalitāti un Eiropas valstu sasniegumus. ASV aicina savus politiskos sabiedrotos Eiropā veicināt unikalitātes un sasniegumu garu. Uz patriotisma atdzimšanu orientēto Eiropas partiju pieaugošie panākumi rada pamatu lielam optimismam. ASV mērķis ir "palīdzēt Eiropai izlabot pašreizējo virzības trajektoriju". ASV ir nepieciešama spēcīga Eiropa, kura sadarbosies ar ASV, lai nepieļautu, ka jebkurš ASV pretinieks dominētu pār Eiropu.
ASV vēlas sadarboties ar tām Eiropas valstīm, kuras ir gatavas atjaunot savu diženumu. ASV Nacionālās drošības stratēģijā tiek dots mājiens, ka ASV nav nepieciešama alianse ar tām Eiropas valstīm, kuru sabiedrības vairākumu tuvākajā nākotnē veidos neeiropiešu tautu pārstāvji. "Ilgtermiņa prognozes liecina: ir ļoti ticams, ka jau tuvāko desmitgažu laikā atsevišķu NATO dalībvalstu iedzīvotāju sastāvā sāks dominēt neeiropieši," tiek norādīts ASV Nacionālās drošības stratēģijā (27. lpp.). Tā kā jau tuvākajās desmitgadēs vismaz dažās Eiropas valstīs iedzīvotāju vairākumu, visticamāk, veidos neeiropieši, tad ASV pauž šaubas, vai šie cilvēki savas attiecības ar ASV sapratīs tā, kā tie Eiropas valstu pārstāvji, kuri savulaik parakstīja NATO līgumu.
ASV ir arī definējušas šādas prioritātes Eiropā: atjaunot stabilitāti, kas ietver arī stabilitāti attiecībās ar Krieviju; dot Eiropai iespēju nostāties uz savām kājām; plašāk atvērt Eiropas tirgu ASV precēm un pakalpojumiem; atbalstīt veselīgas Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas valstis, izmantojot tirdzniecības saites, ieroču pārdošanu, politisko sadarbību, kā arī kultūras un izglītības apmaiņu.
ASV arī definē, ka vairs nevajadzētu uzskatīt NATO par pastāvīgi augošu aliansi. Tāpat arī ASV vēlas mudināt Eiropu rīkoties, lai apkarotu naidīgas ekonomiskās prakses, novēršot ārējās tirdzniecības pārpalikumu, tehnoloģiska rakstura zādzības un kiberspiegošanu. \
ASV Nacionālās drošības stratēģijā nav nekādu norāžu par īpašu sadarbību ar Rietumeiropas valstīm, bet ir izvirzīts mērķis veidot attiecības ar Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm. Tas ir labs pamats Latvijai veidot īpašas attiecības ar ASV. Latvijas politiķi un ikviens no mūsu valsts pilsoņiem drīkst nepiekrist ASV nostādnēm. Tikai jāatceras, ka Latvijā paustā nepatika nemainīs un neietekmēs ASV noteikto kursu.