Pagājušās nedēļas vidū pienāca kārta rūpniecības datu publiskošanai, un arī te redzams faktiski līdzvērtīgs kritums. Proti, nozare, kura tradicionāli asociējas ar ražošanu, – apstrādes rūpniecība – šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto mēnesi arī ir kritusies tieši par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Salīdzinot ar iepriekšējo
Šis ir straujākais kritums kopš 2009. gada decembra, kad ražošana jau sāka kārpīties ārā no iepriekšējā finanšu krīzē iegūtajiem mīnusiem. Iepriekšējā krīzē lejupslīdes tempi patiešām bija grandiozi, atsevišķos 2009. gada sākuma mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2008. gadā krituma apmēram pietuvojoties 30% robežai (2009. gada februārī ražošanas kritums apstrādes rūpniecībā sasniedza 29%, bet martā – 29,7%).
Patlaban nav pazīmju, ka ražošanas apjomu izmaiņu ziņā varētu tikt atkārtoti iepriekšējās krīzes antirekordi, kas nav mazsvarīga informācija, analizējot kopējo potenciālo Covid-19 ietekmi uz mūsu valsts tautsaimniecību.
Atšķirībā no iepriekšējās krīzes šoreiz negatīvie procesi gan finanšu tirgos, gan attiecībā uz kompāniju produkcijas realizācijas iespējām ir noritējuši nesalīdzināmi straujāk. Līdz ar to, ja vien nesekos krīzes otrais vilnis, kas varētu būt saistīts ar daudzu uzņēmumu maksātnespēju un mājsaimniecību rocības pasliktināšanos, ir pamats izteikt minējumu par tautsaimniecības atgūšanos, nevis tālāku lejupslīdi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 8. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!