Globālās ekonomiskās norises, to vidū pieprasījuma trūkums, zema ekonomiskā aktivitāte, augstas aizdevuma procentu likmes un dažādu izejvielu cenu senākā augšupeja, ir nelabvēlīgas dzīves dārdzības pieaugumam nākotnē.
Tādējādi inflācijas līkne kopumā pasaulē tiecas lejup, un šis process nemet līkumu arī Latvijai, kur patēriņa cenu indekss sasniedzis zemāko līmeni pēdējo divu gadu laikā. Visai būtisks iemesls, kāpēc inflācija dilst, ir tas pats, kas savulaik dzīves dārdzību pasaulē kāpināja. Respektīvi, tā ir investoru rīcība preču biržās.
Brīdī, kad, atslābstot Covid-19 pandēmijai, pasaules ekonomika atsāka augt un finanšu tirgi bija pilni ar naudu, ieguldītāji masveidā pirka izejvielu kontraktus, un šis process ar vēl lielāku sparu turpinājās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Līdz ar to atsevišķām izejvielām, piemēram, dabasgāzei, cenas sasniedza vēl nebijušus augstumus, un galu galā tas izraisīja masveidīgu inflācijas lēcienu. Taču laika gaitā darījumu aprindās tika konstatēts, ka pasaules ekonomika no Krievijas izejvielām ir atkarīga mazākā mērā, nekā iepriekš tika domāts. Turklāt, citu valstu piegādātājiem apstiprinot iespējas deficītu aizstāt, paniskās pirkšanas aktivitātes beidzās. Rezultātā jau 2022. gada otrajā pusē izejvielu cenas sāka kristies. Tas radīja labvēlīgus apstākļus, lai arī inflācija sāktu samazināties.
Palīdz enerģētika
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00