Līdz 2022. gada rudenī notikušajām 14. Saeimas vēlēšanām iegūto mandātu sadalījumu starp t. s. latviešu partijām noteica tā politiskā ievirze, ko savā darbībā un publiskajā komunikācijā pauda attiecīgās partijas pārstāvji.
Algas un bezdarbs
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tradicionāli saņēma atbalstu no novadiem, kuros nozīmīgākā saimnieciskā specializācija bija lauksaimniecība. 2014. gada Saeimas vēlēšanās partija No sirds Latvijai guva labāku atbalstu novados ar lielāku bezdarbu un mazākiem ienākumiem utt.
Diezgan līdzīgas tendences ir vērojamas arī 14. Saeimas velēšanās. Kā liecina vidējo mēnešalgu sadalījums Latvijas administratīvajās vienībās, viszemākā vidējā mēnešalga 2021. gadā bijusi Krāslavas novadā, kur vidējā bruto alga bija 816 eiro mēnesī. Savukārt vislielākā vidējā alga 2021. gadā bijusi Rīgā, Jūrmalā un Rīgas apkārtnē. Mārupes novadā 2021. gadā vidējā bruto alga bija 1746 eiro mēnesī.
No matemātiskās statistiskas analīzes rezultātiem var secināt, ka – jo lielāka bijusi vidējā bruto mēnešalga pašvaldībā, jo lielāks 14. Saeimas vēlēšanās bijis atbalsts partijai Progresīvie un partijai Jaunā Vienotība. Principā partiju Progresīvie var pat dēvēt par lielo algu saņēmēju partiju, un šis faktors ļauj izskaidrot aptuveni 42% no visiem Progresīvo iegūtajiem rezultātiem 14. Saeimas vēlēšanās.
Tradicionāli nozīmīgs faktors, kas nodrošina atbalstu opozīcijas partijām un mazina atbalstu valdošajām partijām, ir salīdzinoši augsts bezdarba līmenis. Līdzīgu tendenci varēja vērot arī 14. Saeimas vēlēšanās. Latvijā vidējais bezdarba līmenis pašvaldībās ir cieši saistīts ar vidējās algas lielumu. Var apgalvot, ka – jo lielāka vidējā bruto alga, jo zemāks bijis vidējais bezdarba līmenis 2020. gadā. Arī
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!