Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Gandrīz ceturtā daļa Latvijas ekonomikas - aizvien "ēnās"

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka. Viņš arī atzīmēja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.

Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā audzis, neskatoties uz to, ka ekonomikā bija izaugsme un uzlabojās kopējā situācija.

Lielāko daļu no ēnu ekonomikas 2018. gadā Latvijā veidoja aplokšņu algu izmaksas - 43,5%, kā arī neuzrādītie ienākumi - 35,2%, savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 9,6%.

Pērn audzis arī nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars - no 6,5% 2017.gadā līdz 8,6% pērn. Sauka piebilda, ka lielākoties tie ir jauni un mazi uzņēmumi, lai gan arī atsevišķi lieli uzņēmumi pamanās strādāt nereģistrējušies.

Pētījumā secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā pagājušajā gadā audzis no 18,2% līdz 18,7%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis no 18,2% līdz 16,7%.

Jau vēstīts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2017. gadā bija 22% no IKP, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā.

 

Top komentāri

Margarēta
M
Ēnu ekonomiku ir ļoti grūti aprēķināt. VIDs, piemēram, dara tā, ka ņem nozares vidējo algu un tad prezumē, ka katrs, kam nodokļi maksāti no zemākas par vidējo, saņem atlikumu līdz vidējam aploksnē + operē ar nepareizajiem datiem par iedzīvotāju skaitu un prezumē, ka katrs, kas nav bezdarbnieks un nestrādā, strādā ēnu ekonomikā. Pašos pamatos šī metodoloģija ir nepareiza, jo iedzīvotāju skaits ir ievērojami mazāks, nekā valsts oficiāli uzskata (ļoti maz emigrantu varbūt tikai 5% ir sakārtojuši attiecības ar valsti, izdeklarējušies, paziņojuši savu ārvalstu adresi). Tāpat algas tiešām atšķiras. Ja Rīgā strādniekam cehā maksā tos 650 uz papīra, Latgalē maksā minimālo vai drusku virs minimālās. Un nekādu aplokšņu nav. Bet tur, kur aploksnes ir, tur tagad nereti jau darbinieks ir tas, kas darba devēju dzen stūrī un prasa neoficiālu algu, jo citādi lielāko daļu atņems parādu piedzinēji tāpēc, ka noteiktais iztikas minimums nav reālais iztikas minimums. Parādu piedzinēju ķetnās mums savi 25%.
Tolstojs
T
Ja ļaudis masveidīgi pārkāpj likumus... vai tas neliecina, ka ar pašiem likumiem kaut kas nav kārtībā?
Keramzīts
K
Cilvēki negrib maksat nodoklus, jo visa nauda aiziet mazefektīva Saimas uzturesanai
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Dažādība kā spēks vai murgs

Dažādu paaudžu darbiniekiem ir atšķirīga motivācija, gaidas, stiprās un vājās puses, tomēr tās nevajag arī šablonizēt.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses