Mūsu valstī uzņēmēju organizācijas nemitīgi aicina valdību un Saeimu pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu. Tiek cerēts, ka tādā gadījumā uzlabotos Latvijas starptautiskā konkurētspēja.
Tomēr Pasaules Bankas un Latvijas Republikas Valsts kases apkopotā statistika rāda, ka mūsu valsts aptuveni pēdējos divdesmit gadus virzās gan uz ievērojamu darbaspēka nodokļu (sociālo maksājumu) lomas pieaugumu, gan uz patēriņa nodokļu (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN)) lomas pieaugumu.
Dažādi varianti
Uzņēmumu ienākuma nodokļa salīdzināšana starp dažādām valstīm, kas tika veikta iepriekšējā rakstā Nodoklis nav vienīgais kritērijs investīciju piesaistei (Diena, 18.06.2025.), nav vienkārša, jo daudzviet ienākuma nodoklis tiek maksāts nevis kā juridiskās personas nodoklis, bet kā fiziskās personas maksājums no kopējiem ieņēmumiem. Piemēram, tradicionālajā islāma ekonomikā tāds jēdziens kā «juridiskā persona» Rietumeiropas izpratnē senāk nebija sastopams. Kaut kas līdzīgs bija fizisku personu īslaicīga vienošanās kopīgu darījumu veikšanai. Protams, modernajā islāma ekonomikā juridiskās personas jēdziens ir, bet nereti katram uzņēmuma dalībniekam ir jāmaksā individuāls ienākuma nodoklis no uzņēmumā gūtajiem labumiem vai ienākumiem. Piemēram, Saūda Arābijā ienākuma nodokļu režīms ir atšķirīgs īpašniekiem ārzemniekiem un tiem īpašniekiem, kuri ir vietējie rezidenti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 19. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60