Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 26. aprīlis
Rūsiņš, Sandris, Alīna

Ja vajag, ierīko putnam mākslīgu ligzdu

Liela daļa migrējošo putnu devušies uz dienvidiem vai pošas to tūliņ darīt. Rudens beigās a/s Latvijas valsts meži(LVM) vides eksperti apkopo rezultātus par uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas blīvumu un sekmēm un plāno nākamajā sezonā veicamos darbus. (Jāpiebilst, kamēr dati par 2015. gadu vēl ir apstrādes procesā, LVM darbinieki strādā ar pērnā gada informatīvo bāzi, ko gada nogalē papildinās jaunākie pētījumi.)

Vides eksperts Uģis Bergmanis stāsta - rūpe esot ne tikai par lielo ligzdu (virs 50 cm diametrā) iemītniekiem, bet visiem aizsargājamo sugu spārnotajiem radījumiem, kas mīt LVM teritorijās, turklāt darāmo darbu klāsts ir plašs: no vides monitoringa rezultātu apkopošanas, atskaišu un publikāciju rakstīšanas līdz praktiskām darbībām dabā, piemēram, atjaunojot vai būvējot mākslīgās ligzdas, kamēr to iemītnieki prom.

Arī melnais stārķis

LVM teritorijās ligzdo ievērojams skaits reto un aizsargājamo sugu, vairākām no tām lielākā daļa populācijas mīt tieši uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, piemēram, LVM mežos dzīvo visas sešas Latvijā sastopamo ērgļu sugas - klinšu ērglis, jūras ērglis, zivju ērglis, mazais ērglis, vidējais ērglis un čūsku ērglis, melnais stārķis, kā arī mednis (tieši LVM mīt 90-95% šīs sugas populācijas).

Runājot par bieži vien sabiedrības uzmanības lokā nonākošo melno stārķi, tā aizņemto ligzdu skaita dinamika ir stabila un pieaugoša, un ligzdošanas vietu skaits 2014. gadā bija 422. Visvairāk melno stārķu aizņemto ligzdu LVM teritorijā atrodas Latvijas rietumu un dienvidu daļā, Daugavas kreisajā krastā, un jo īpaši Dienvidkurzemes un Zemgales mežsaimniecībās.

Lai mazinātu mežsaimniecisko darbību ietekmi uz reto un aizsargājamo sugu dzīves apstākļiem, LVM ir noteikti vides mērķi un īstenota virkne pasākumu, kas balstās uz pamatinformāciju par sugu līdzšinējo stāvokli, kuru nodrošina regulārs vides monitorings.

Monitorings ļauj sekot līdzi, vai noteiktie vides mērķi tiek sasniegti, un, ja nepieciešams, pamatot izmaiņas meža apsaimniekošanas praksē, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Attiecībā uz putnu sugām monitoringa rezultāti parāda populāciju dinamiku, attīstības tendences un kopējo skaitu Latvijā. Ja sugas izplatība ir plaša, tās apsekošana tiek veikta īpaši izraudzītos parauglaukumos.

Kā vēsta LVM 2014. gada Vides pārskats, uzņēmums pērn turpināja realizēt mazā ērgļa monitoringu apjomā, kas ir līdzvērtīgs Nacionālās bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas mazā ērgļa monitoringa apakšprogrammai pilnā apjomā, kā arī veica jau iepriekšējos gados uzsākto klinšu ērgļu monitoringu visā Latvijas teritorijā un zivjērgļu, jūras ērgļu, melno stārķu un medņu monitoringu LVM mežsaimniecībās. Veicot monitoringu un plānojot aizsargājamo sugu dzīves apstākļu uzlabošanu un ligzdošanas sekmju veicināšanu, LVM sadarbojas arī ar ekspertiem no Latvijas Universitātes, Dabas aizsardzības pārvaldes, Ornitologu biedrības, Latvijas Dabas fonda un citām iestādēm un organizācijām.

14 vides eksperti

Visā Latvijas teritorijā LVM mežos darbojas 14 vides ekspertu, kas seko līdzi putnu sugu dzīvei, arī vides plānošanas speciālisti iesaistās monitoringa veikšanā, kas nozīmē ne tikai konkrētā periodā izstaigāt aizsargājamās teritorijas, pārbaudīt ligzdas, saskaitīt un, ja iespējams, apgredzenot un nosvērt putnu mazuļus, bet regulāri sekot aktivitātēm, kas šajās teritorijās notiek un kā jūtas tur mītošie putni.

«Plānojot saimniecisko darbību, katra teritorija tiek pārbaudīta, protams, regulāri apsekojam arī aizsardzībā esošās, taču gadās, ka par ligzdām vai kokiem ar dobumiem, kur dzīvo putni, ziņo mežizstrādes darbinieki, tādēļ visi LVM strādājošie, kuru ikdienas pienākumos ietilpst atrašanās dabā, ir apmācīti atpazīt putnu ligzdas un ziņot par tām vides ekspertiem,» skaidro U. Bergmanis.

Veido mikroliegumus

Ap atrastajām ligzdām tiek veidoti mikroliegumi, ja tajās ligzdo reto un aizsargājamo sugu īpatņi, savukārt neatkarīgi no teritorijas juridiskā statusa melno stārķu un citu aizsargājamo sugu apkārtnē ligzdošanas sezonā tiek noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi 500 m rādiusā, bet ap medņu riesta vietām pavasara - vasaras periodā mežsaimnieciskā darbība nenotiek 1000 m rādiusā ap riesta centru visās 268 riesta teritorijās 87 000 ha platībā.

Aizsargzona tiek noteikta arī ap potenciālajiem mikroliegumiem. «Kad tiek atrasta ligzda un konstatēts, ka tā pieder kādas aizsargājamas sugas putniem, LVM informē Valsts meža dienestu, kas konkrētajai teritorijai piešķir mikrolieguma statusu, taču atzinuma saņemšana prasa zināmu laiku, tādēļ konkrētajā apvidū pēc LVM iniciatīvas tiek noteikts pagaidu jeb potenciālā mikrolieguma statuss, kas nozīmē, ka tur ir spēkā tādi paši saimnieciskās darbības ierobežojumi kā mikroliegumā,» stāsta U. Bergmanis.

Vieta ligzdai

LVM datubāzē ir informācija par 2100 lielajām ligzdām, no kurām 1130 ir aizsargājamo putnu ligzdošanas vietas - gan vēsturiskās, gan mākslīgi veidotās. 2014. gadā konstatētas 186 jaunas aizsargājamo putnu ligzdu atradnes. Apsekojot teritorijas, eksperti pārbauda, cik tās ir piemērotas ligzdošanai un, ja nepieciešams, atjauno vai uzbūvē mākslīgās platformas jaunu ligzdu veidošanai.

Lielās ligzdas ir smagas, un tām nepieciešams kupls, stabils zaru vainags, pretējā gadījumā ligzdas mēdz nogāzties un, ja tas notiek perēšanas laikā, mazuļi iet bojā, bet mākslīgās platformas ir stabilākas. Ja to uzstādīšanas vieta ir izvēlēta pareizi, putni labprāt tur veido savu mājokli. Piemēram, lai veicinātu klinšu ērgļa populācijas stabilizēšanos, Ziemeļlatgales mežsaimniecību purvos 2014. gadā tika uzstādītas sešas mākslīgās ligzdas. Uģis Bergmanis stāsta, ka no četrām viņa pārraudzībā esošajām trīs šosezon bija apdzīvotas un tas esot ļoti labs rādītājs.

Savukārt, lai parūpētos par medņu populāciju, LVM veic riesta vietu kopšanu. Medņi ir nometnieki un vairāk vai mazāk dzīvo teritorijās, kur izšķīlušies, nevis klejo labāku dzīves apstākļu meklējumos, tiem tīk veci, skraji un sausi priežu meži, ar augu valsti, kas netraucē pārredzamību viena metra augstumā. Medņi uzturas kokos - priedēs -, kuru zaru vainags ir kupls un stabils, it sevišķi tīkami ir stigu, grāvju, taku malās augoši, kā arī smilšaina augsne, jo putniem nepieciešamas tā sauktās smilšu vannas. Medņi ēd priežu skujas, mellenājus, kā arī spilves ziedus. Šo apstākļu kopums atrodams specifiskos biotopos, par kuru stāvokli jārūpējas, tādēļ LVM darbinieki veic to kopšanu, likvidējot traucējošos kokus, reizēm nākas aizbērt arī grāvjus. Medņi ir īpaši jutīgi pret traucējumiem riesta laikā, tāpēc no marta līdz jūlija beigām vairāki LVM ceļi, kas ved cauri šīm dabas teritorijām, tiek slēgti.

Aizsargājamie ērgļi: 

Zivjērglis - populācijas lielums Latvijā tiek vērtēts ar 190-210 ligzdojošiem pāriem, no tiem aptuveni 80% ligzdo LVM teritorijā. 2014. gadā konstatētas 208 ligzdošanas vietas.

Mazais ērglis - 2014. gadā konstatēta 241 ligzdošanas vieta.

Jūras ērglis - LVM mežos apsekoto ligzdu skaits 2014. gadā veidoja 82% no kopējā Latvijas teritorijā apsekoto ligzdu skaita. Pērn LVM teritorijā konstatētas 139 ligzdošanas vietas.

Klinšu ērglis - 2014. gadā tika konstatētas 44 ligzdošanas vietas, kas ir lielākais vienlaicīgi apdzīvoto teritoriju skaits kopš XX gadsimta 70. gadiem. 

Avots: LVM 2014. gada Vides pārskats

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ko atvest ciemakukulī no Albānijas

Iepriekšējā reizē stāstīju, ko nogaršot uz vietas, esot Albānijā. Šoreiz par to, ko atvest ciemakukulī mājiniekiem.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena