Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +11 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 26. aprīlis
Rūsiņš, Sandris, Alīna
Aizsardzības izdevumi, visticamāk, ir tas kompromiss, ar kura palīdzību vecā Eiropa centīsies atpirkties no Trampa

Aizsardzības izdevumi kā kompromiss

Briselē divas dienas ilgušā NATO samita uzmanības centrā samērā prognozējami atradās ASV prezidenta Donalda Trampa prasības pārējām NATO dalībvalstīm iespējami ātrāk palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2%.

Vienošanās par šādu izdevumu līmeni, jāatgādina, tika panākta 2014. gadā un paredzēja, ka alianses dalībvalstis to sasniegs desmit gadu laikā. Tiesa, galvenokārt tā dēvētā vecā Eiropa ar izdevumu palielināšanu nesteidzas, un vairāk par desmit dalībvalstīm ar Vāciju priekšgalā arī ir likušas skaidri saprast, ka 2% izdevumu līmenis, ja arī tiks sasniegts, tad kaut kad krietni vēlāk par 2025. gadu.

Nevēlēšanās palielināt aizsardzības izdevumus pamatā ir uzreiz vairāki iemesli. Tā daudzus eiropiešus apmierina esošā situācija, kad ASV apmaiņā pret ģeopolitisko klātbūtni Eiropā nodrošina arī lielāko daļu militāro tēriņu. Pēc aukstā kara beigām šī situācija tiek uztverta kā darījums, tostarp arī tādēļ, ka

vecā Eiropa par galvenajiem draudiem savai drošībai ir sākusi uzskatīt nevis Krieviju, bet gan nekontrolējamu migrāciju, kā arī islāma radikālismu un terorismu, bet šajā cīņā NATO palīdzēt nespēj, drīzāk pat otrādi.

Alianses iejaukšanās konfliktos Tuvajos Austrumos vai Āfrikā tikai sekmē islāmistu radikalizēšanos un palielina bēgļu plūsmas.

Ne mazāk svarīgi, ka daļa alianses dalībvalstu, it īpaši Dienvideiropā, šobrīd nevar atļauties militāro izdevumu palielināšanu, neriskējot ar iekšpolitiskām sekām. Visbiežāk tas ir iespējams tikai uz citu izdevumu rēķina, bet taupības pasākumu jau tāpat nomocītie dienvideiropieši tam nav gatavi, it īpaši ņemot vērā, ka iemesli, kuru dēļ tiek prasīta izdevumu palielināšana, viņiem nešķiet nozīmīgi.

Bez tam ir skaidrs, ka lielākā daļa papildu izdevumu paliks ne jau pašās Eiropas valstīs, bet gan nonāks ASV. Tos kopumā 226 miljardus dolāru, par kuriem, kā tiek lēsts, līdz 2024. gadam pieaugs alianses budžets, saņems galvenokārt ASV ieroču un bruņojuma ražotāji, amerikāņu instruktori, militārpersonas utt. Lai arī šie tēriņi palielina Eiropas aizsardzības potenciālu, cena daudziem šķiet nesamērīgi augsta, tostarp arī tāpēc, ka konfrontācija ar Krieviju, pret kuru ir vērsti visi šie pasākumi, rada problēmas ierastajam biznesam ar Maskavu.

Rezultātā prasības eiropiešiem palielināt aizsardzības izdevumus aizvien biežāk tiek uztvertas tikai kā viens no ceļiem, ar kura palīdzību ASV cenšas atrisināt pati savas problēmas un "padarīt Ameriku atkal diženu". Vēl ir arī pavisam reāla tirdzniecības kara starp ASV un Eiropas Savienību draudi, Trampa administrācijas centieni pārdot Eiropai amerikāņu daudz dārgākos un attiecīgi arī neizdevīgākos energoresursus, kā arī virkne citu pasākumu, neviens no kuriem nesajūsmina veceiropiešus.

Tajā pašā laikā tieši aizsardzības izdevumi, visticamāk, ir tas kompromiss, ar kura palīdzību vecā Eiropa centīsies atpirkties no Trampa, kas ir laba ziņa Austrumeiropai un arī Latvijai. Tiesa – tikai gadījumā, ja Trampa administrācija nepārcentīsies ar spiedienu uz Eiropu citos jautājumos.

Top komentāri

Gača
G
Bet par gāzes vadu 2 Trumps riktīgi tēmā ieblieza. Kremlis taču par pirmā gāzes vada cenu finansē savu agresiju Ukrainā.Skaidrs, ka vajag vismaz to otro nebūvēt.
oskars
o
kadu summu maksa musu izdomata neatkariba ? Cik maksasim par korumpeto parvaldi un izdomato ienaidnieku ??? Pildisim ASV budzetu !!!
Irlielāmērāticams
I
ka nav pārāk lielas atšķirības starp "aizsardzībaslielgabalu" un "uzbrukuma lielgabalu".
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Meklējot atbildīgos, jāsāk ar Āboltiņu

Jaunās Vienotības toreizējais ģenerālsekretārs Artis Kampars 12. Saeimas vēlēšanu naktī uzstājīgi lūdzis IT kompānijai SOAAR, kura gadiem ilgi gādāja par vēlēšanu tehnisko norisi, lai tās vadītājs Re...

Viena uzņēmuma likums

Absolūtā triecientempā valdībai un Saeimai "cauri tika izdzīti" grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz valstij iespēju iegādāties jaunemitētus fiksēta ienākuma vērtsp...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē