Laika ziņas
Šodien
Pērkona negaiss
Neatkarīgi bruņotie spēki ir jebkuras lielvaras neatņemams atribūts

Aizsardzības ultimāts Eiropai?

Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības sekretāra vietniece Elena Lorda nesen nosūtīja Eiropas Savienības (ES) augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos vēstuli ar nepārprotamu mājienu, ka apvienotā Eiropa var rēķināties ar ekonomiskām un politiskām sekām, ja turpinās attīstīt savus projektus aizsardzības jomā.

Vēstule saturēja virkni pretenziju, tomēr galvenais šajā gadījumā ir fakts, ka šāda līmeņa ASV amatpersona oficiāli darīja zināmu Savienoto Valstu galvenajiem sabiedrotajiem, ka pašdarbība no viņu puses netiks pieciesta. Ieroču un bruņojuma, kā arī militāro tehnoloģiju izstrāde ir ASV prerogatīva, un sabiedrotajiem par to ir jāmaksā ASV, nevis jātērē līdzekļi pašu mājās.

Oficiālā reakcija uz šo vēstuli bija ļoti vārga, tostarp arī tāpēc, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas amatpersonas pēdējā laikā ir pasākušas sūtīt draudu vēstules eiropiešiem, kuriem, šķiet, jau ir apnicis uz tām reaģēt. Lorda  ir Trampa cilvēks ASV Aizsardzības departamentā jeb ministrijā, atbild par militāri rūpnieciskā kompleksa ekonomisko attīstību un arī pati nāk no šī kompleksa – ir bijusī Textron Systems vadītāja.

Neoficiāli vēstule tika apspriesta visai plaši, jo tā dēvētā Eiropas armija abām de facto palikušajām Eiropas lielvalstīm Vācijai un Francijai lielā mērā asociējas ar iespēju tām atgriezties globālajā ģeopolitikā vairāk vai mazāk neatkarīgu spēlētāju statusā. Savi, ne no viena neatkarīgi bruņotie spēki ir jebkuras lielvaras neatņemams atribūts, jo bez savas armijas nekāda ģeopolitiskā neatkarība un savas lielās spēles vienkārši nav iespējamas.

Militārajā ziņā Eiropa ir gandrīz pilnībā atkarīga no ASV, kas ļoti būtiski ierobežo Parīzes un Berlīnes alianses patstāvību. Abas kontinentālās Eiropas galvaspilsētas šī situācija pašsaprotami neapmierina, tāpēc tiek mēģināts pakāpeniski, ļoti piesardzīgi, soli pa solim nosvērt svaru kausus par labu sev. Runas arī sāk pārtapt par darbiem, un ir skaidrs – ja pirmie soļi izrādīsies veiksmīgi, process kļūs aizvien vērienīgāks.

Kas nav mazsvarīgi, šo tendenci nekādā gadījumā nedrīkst novērtēt par zemu. Tā nav tikai reakcija uz Trampa vēlmi pārskatīt NATO finanšu mehānismus eiropiešiem neizdevīgākā – nekā esošais – virzienā. Tā ir ideja, kas caurvij daudzu Eiropas stratēģu darbus, radusies nepavisam ne vakar un ir populāra Eiropas elites vidū, lai gan līdz šim par to bija pieņemts skaļi nerunāt.

Attiecīgi arī ir skaidrs, ka nedz Trampa vēlmes, nedz viņa administrācijas amatpersonu vēstules stāvokli īpaši nemainīs, un rodas jautājums, kas notiks tālāk. Ticamāk, protams, šķiet, ka tiks atrasti kādi kompromisi un vismaz formāli visi iesaistītie paliks draugi, lai gan teorētiski pastāv pat apvienotās Eiropas militārās sašķelšanās iespēja starp Eiropas armijas un ASV vadītās NATO piekritējiem. Nekāda racionāla grauda šādā varbūtībā nav, taču, kad runa ir par miljardiem un ambīcijām, racionāli apsvērumi bieži nespēlē galveno lomu. Cits jautājums – vai un kam tas ir izdevīgi?

Top komentāri

trusis nejaukais
t
kaarteejaas mulkjiibas no Sedlenieka. taa Trampa ministre tikai atgaadinaaja, ka pirms taisiit augshaa visaadus pasaku projektus kaa eiropas armija Eiropai vispirms ir jaaizpilda saistiibas ko taa ir uznjeemusies attieciibaa uz NATO. taa teikt veseliigs atgaadinaajums pirms izdaliit miljardus saviem projektiem papriekshu samaksaajiet paraadus. un tas arii viss. bet Sedlenieks protams to interpretees kaa jau Putina shunelim pierasts.
Meždunarodnijs
M
Sabojāt attiecības ar Krieviju un tik pat ātri tās uzlabot - ASV var kurā katrā brīdī. Eiropa - nē.
loģikas kurss sedleniekiem
l
Kremļa trolli sedleniek, nerēķināšanās ar sabiedrotajiem un pārprastas suverenitātes šovi,kad pretī stāv spēcīgs ienaidnieks, ir celš uz sakāvi. 1939.-1941. gadā ''suverēno'' valstu armijas, ieskaittot sarkano padarmiju, bēga, ko kājas nes, no uzbrūkošā vērmahta. Savukārt šodien madžiņi un sedlenieki, atstrādājot nodevēju honorārus, bīda idejas par suverenitāti kā izolacionisma paveidu.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Līgo svinēšu:

Kopā nobalsojuši: 1351

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Valsts nav tikai veikali vien!(5)

Latvijas tautsaimniecības attīstību sekmē ražojošie uzņēmumi, eksports un iekšējais patēriņš – to daudzkārt uzsvēruši eksperti, kuri sistemātiski analizē gan mūsu valstī, gan globālā mērogā notieko...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē