Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Nav skaidri definētu ekonomisku mērķu, ko ar reformu ir cerēts panākt

Apturēt aizbraukšanu būs grūti

Sabiedrības labklājības pieaugums nākamajos gados lielā mērā būs noteicošs tam, lai mūsu valsts spētu nodrošināt savu pastāvēšanu arī turpmāk. Patlaban viena no galvenajām Latvijas problēmām ir ekonomiskā migrācija, kas attālāku reģionu iedzīvotājus labākajā gadījumā vilina uz Rīgu un tās pievārti, savukārt sliktākajā – mūsu valsts iedzīvotāji ar savām darbarokām stutē citu valstu tautsaimniecības.

Šī problēma sevišķi uzņēma apgriezienus pēc iepriekšējās finanšu krīzes, un arī patlaban no valsts izbraucošo cilvēku skaits ir lielāks par to, kas tajā atgriežas. Tiesa, no ekonomistu vides ik pa laikam izskan šis tas pozitīvs par iespējamās tendences maiņu. Proti, vispārējais algu līmenis mūsu valstī patlaban esot pietuvojies tam, kas Igaunijā migrāciju pavērsis pretējā virzienā. Tiesa gan, šeit jāņem vērā, ka gan alga, gan neapliekamais minimums Igaunijā jau kādu laiku ir pie 500 eiro atzīmes vai virs tās. Piemēram, minimālā alga kaimiņvalstī ir 540 eiro, kamēr Latvijā aizvien 430, turklāt vēl lielāka disproporcija ir tad, ja sākam rēķināt, cik katrs "saņem uz rokas". 

Jautājums ir svarīgs tāpēc, ka valstīs, kuru ekonomikas aizvien turpina būt pārejas posmā, lai vēl tikai tuvotos Eiropas Savienības vidējiem labklājības standartiem, ir liels zemu atalgoto strādājošo skaits un strādāšana par minimālo algu nav nemaz tik reta, kā varētu iedomāties. Piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus apsekojuma datiem, Latvijā šā gada trešajā ceturksnī darbinieku īpatsvars, kuri pamatdarbā saņēma minimālo algu vai mazāk, sasniedza 12,4%. Tiesa, raugoties no statistikas viedokļa, ir vērojams zināms progress, jo, piemēram, pērn līdzīgā laika periodā šādu strādājošo īpatsvars bijis 15,3%. 

Sarežģīti spriest, vai īpatsvara samazināšanās ir notikusi uz atalgojuma pieauguma vai darba, vai dzīvesvietas maiņas dēļ, taču, kamēr būtiskai sabiedrības daļai jāstrādā par ļoti zemu minimālo algu komplektā ar salīdzinoši augstu nodokļu slogu, durvis aizbraukšanai aizvien ir plaši vaļā. Sevišķi tas attiecas uz reģionu iedzīvotājiem, kur, neraugoties uz lielo neaizpildīto vakanču skaitu valstī kopumā, darbu atrast var nebūt tik viegli. Turklāt attiecībā uz migrāciju diezgan būtiska ietekme būs arī izsludinātajai reģionālajai reformai. Lai arī ar mūsu nodokļu maksātāju dažādiem aģitācijas pasākumiem izšķērdētās naudas palīdzību atbildīgais ministrs cenšas pateikt, ka pašvaldību reforma ir ceļš uz attīstību, ir pamats domāt, ka pēc reformas tās šobrīd izsludinātajā veidolā nomales kļūs par vēl lielākām nomalēm. Iemesls ir vienkāršs: nav skaidri definētu ekonomisku mērķu, ko ar reformu ir cerēts panākt, proti, ko iegūs iedzīvotājs, kurš dzīvo attālināti jau no pašreizējiem novadu centriem. Ja cilvēks nonāk aizvien tālākā nomalē, viņš var tikt stimulēts savu dzīvesvietu mainīt uz tādu, kur darba iespējas, sociālā aprūpe un kultūras dzīve ir daudz pieejamāka. Tiesa, vairumā gadījumu tas, visticamāk, nenotiks uz novadu centriem tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nereti tie tāpat grimst nabadzībā un nekādu lielo darba iespēju tur nav. Tad vairumam atliek vienīgi Rīga, Pierīga vai ārzemes. 

Top komentāri

Faktiirspītīgi
F
Es padomāju... izlasījuši šī teksta virsrakstu... cik cilvēki pieņem lēmumu aizbraukt...?
rūgtā patiesība
r
Emigrācija šobrīd nav tik daudz valsts valdības un nepareizas sociālās politikas virzīta, cik pašu uzņēmēju un darba devēju virzīta. Viņi psihopatoloģiski nespēj celt algas un nespēj mainīt attieksmi pret darbiniekiem. Uzskatāms piemērs lidosta - pelnošs uzņēmums, bet normālas algas viņi nemaksās, līdz pēdējam cerēs, ka kaut kur TUR ĀRĀ vēl aizvien ir neizsīkstošas straumes jaunu cilvēku, kas alkst celties nakts vidū, lai pirms pieciem no rītā sāktu lūrēt uz pasažieru čemodāniem. Un tas par 6 eiro stundā. Pirms nodokļiem, protams.
Lētā darbaspēka ekonomika
L
Diferencētais neapliekamais minimums veicina zemas pievienotās vērtības, zemā atalgojuma un aplokšņu algu ekonomiku un ļoti sadārdzina normālu algu izmaksu.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvijas divas realitātes(6)

Sabiedrisko mediju pievēršanās veselības aprūpes sistēmas izpētei ir atklājusi tik baisu ainu, ka rodas iespaids, ka dzīvošana mūsu valstī ir nevērīga rīcība pašam pret sevi, jo tiek stāstīts, ka vese...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē