Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ar akcīzi vien par maz

Brīdī, kad ekonomika strauji aug un vērā ņemams kāpums ir jūtams vairumā lielo tautsaimniecības sektoru, viss šķiet labi un par kādiem nepieciešamajiem uzlabojumiem tiek runāts maz un darīts vēl mazāk. Tā tas turpinās līdz brīdim, kad izaugsmes tempi sāk strauji kristies, un, rodoties visai nepatīkamām atskārsmēm, notiek drudžainas darbības, lai kaut ko saglābtu.

To zināmā mērā varam teikt arī par Latviju. Pērn gada trešajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), rēķinot pret atbilstošu periodu iepriekš, bija pieaudzis par visai solīdiem 4,6%, taču šogad trešajā ceturksnī kāpums sasniedza tikai 2,9%. Ņemot vērā globālo ekonomisko konjunktūru, varētu teikt, ka izaugsmes rādītājs vērtējams kā labs. Taču vienlaikus tas ir krietni lēnāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs, apliecinot, ka tās pasaules ekonomisko tendenču izmaiņām ir krietni gatavākas nekā Latvija. Tādējādi, pēc pēdējiem statistikas datiem, mēs nevis tuvināmies šo valstu ekonomikas līmenim, bet atpaliekam. Ja apskatām pēdējos gadus, tad vienīgais plašāku rezonansi ieguvušais pasākums, lai varētu konkurēt ar Igauniju, ir mērošanās ar akcīzes nodokļa likmēm alkoholam. Protams, nav slikti piesaistīt Igaunijas un zināmā mērā arī Somijas alkohola pircējus Ziemeļvidzemes veikaliem, taču tas nekādā gadījumā nav nopietns solis, lai savu ekonomikas bāzi spētu pietuvināt gan Igaunijas, gan Lietuvas līmenim. Vēl viens gājiens vismaz korporatīvā līmenī ir saistīts ar nodokļu reformu, beidzot ieviešot 0% nodokļu likmi reinvestētajai peļņai. Tiesa, jāteic, ka šī darbība ir krietni vien nokavēta un šādam lēmumam drīzāk varētu būt kompensējošs raksturs, nevis tāds, kas Latvijai drīzumā ļautu noķert Igauniju vai Lietuvu. Galvenais risks mūsu ekonomiskajai atpalicībai no kaimiņvalstīm ir ienākumu atšķirības. Igaunijā un arī Lietuvā gan vidējā, gan minimālā darba alga, gan arī ienākums "uz rokas" ir augstāki nekā Latvijā, tādējādi vēl vairāk draudot saasināt mūsu valsts tautsaimniecībai aktuālo darbaspēka deficītu. Ja runa ir par darba samaksu tuvu minimālajai algai, kas nemaz nav tik reta, kā varētu iedomāties, mūsu valsts iedzīvotājs, kurš dzīvo tuvu pierobežai, vairs nav motivēts strādāt Latvijā, bet gan paātrina abu Baltijas kaimiņvalstu ekonomisko izaugsmi. Jāpiebilst, ka Latvijas pozīcijas neuzlabojas arī Eiropas Savienības valstu vidū. Ekonomikas tempi ir straujāki arī tādās valstīs kā Ungārija un Polija, kuras mums vēl nesen bija cerības apsteigt pēc IKP rādītāja uz iedzīvotāju. Tādējādi kopējā ES bildē šobrīd varam būt kādi ceturtie vai labākajā gadījumā piektie no beigām un tikai tāpēc, ka Grieķijas ekonomika šobrīd aug lēnāk nekā pie mums.

Top komentāri

P
P
Latvijas vadonīši vienmēr ir attīstibas favorīti,diemžēl tikai no nepareizā gala.
Irlielāmērāticams
I
ka viens no mūsu atpalicības iemesliem ir pārāk lielā nacionāļu ietekme, kuri uzskatīja, ka iznīcinot industriju, aizbrauks krievi. Aizbrauca jau arī... paši sakarīgākie. Salašņas palika.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē