Aptaujā aicināja ārstus novērtēt, cik, viņuprāt, prestižas Latvijā ir biežāk izplatītās profesijas. Līdzīgi kā 2022. gadā, arī šoreiz TOP3 prestižāko profesiju vidū ārsti ierindoja arhitekta, advokāta un uzņēmēja profesiju. Ārsti savas profesijas prestižu 10 ballu skalā novērtējuši ar 7,18, kas vienlaikus ir augstāks rādītājs nekā iepriekšējās aptaujās. Savukārt Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju novērtējuši kā pašu prestižāko, tikai pēc tam seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji.
Iedzīvotāji un ārsti tika aicināti arī novērtēt Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās atbilstību mūsdienu prasībām. Kā kopumā labu to novērtējuši tikai 13% ārstu un 22% iedzīvotāju, bet kā kopumā sliktu – 30% ārstu un 31% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2022. gada aptauju, iedzīvotāju pozitīvais novērtējums ir nedaudz pieaudzis (2022. gadā tikai 17% to vērtēja kā kopumā labu). Aptaujā noskaidrota vēl virkne interesantu nianšu par nozari, tostarp par ārstu darba ikdienu, kas vedina secināt, ka iepriekšējā rindkopā minētais respondentu vērtējums par veselības aprūpes sistēmu ir vēl diezgan pozitīvs.
Salīdzinot ar 2022. gadu, ir nedaudz pieaudzis to ārstu skaits, kuri uzskata, ka darbs ārstniecības jomā tiek pienācīgi novērtēts tieši finansiāli, kā arī ir uzlabojušies darba apstākļi. Tomēr joprojām paliek 59% ārstu, kas uzskata, ka finansiālais novērtējums nav atbilstošs.
Tāpat arī secināts, ka daudzi ārsti joprojām spiesti strādāt vairākās darbavietās – 22% strādā pat trīs un vairāk darbavietās. Tikai 44% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir tikai viena darbavieta. Šie dati skaidri norāda uz hronisku ārstu trūkumu Latvijā. Joprojām izdegšana darbā ir ārsta profesijas neatņemama sastāvdaļa. 10 gadu laikā, kopš tiek īstenotas šīs aptaujas, situācija nav būtiski uzlabojusies. Joprojām 32% bieži sastopas ar izdegšanu, bet 55% – dažkārt. Tikai 10% aptaujāto ārstu ir atzinuši, ka nekad nav sastapušies ar izdegšanu darbā.
Skaidrs ir viens – šādi turpināties nedrīkst. Un, šķiet, būs grūti panākt patiešām vērā ņemamus uzlabojumus gan veselības aprūpes sistēmā kopumā, gan tostarp arī ārstu darba ikdienā, kamēr atbildīgie nozares augstākās vadības līmeņa kabinetos vairāk nodosies skaistām uzrunām un selfijiem, bet reāli svarīgie darbi izpaliks.