Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
"Eiropas diktāts" ir tikai vairojis atbalstu populistiem un eiroskeptiķiem Itālijā

Attiecību krīze vēršas plašumā

Turpina pasliktināties divu apvienotās Eiropas lielāko valstu – Francijas un Itālijas – attiecības, atspoguļojot kopējo tendenci arī Romas un Briseles attiecībās. Par starta šāvienu attiecību krīzei starp Romu un Parīzi kļuva Francijas prezidenta Emanuela Makrona publiski izteiktās pamācības, kā vajadzētu dzīvot un uzvesties pagājušā gada vidū Itālijā pie varas nākušajai populistu un eiroskeptiķu valdībai. Francijas prezidents bija vai nu piemirsis, vai arī ignorēja faktu, ka abu Itālijas valdību veidojošo partiju – Līgas un Piecu zvaigžņu kustības – vēlētāju pārliecinošs vairākums tieši Franciju uzskata par vainīgu bēgļu pieplūduma izraisīšanā Itālijā, tāpat Parīze, līdztekus Berlīnei, daudzu itāļu acīs ir Eiropas birokrātijas simbols.

Apgalvojumi par Parīzes vainu bēgļu krīzē, jāpiebilst, nav radušies tukšā vietā. Nesenā pagātnē Francija, nepainteresējoties par Itālijas viedokli un nebrīdinot Romu, kļuva par galveno Lībijas diktatora Muammara Kadāfi gāzēju. Līdz ar Kadāfi krišanu Lībija kā valsts faktiski beidza pastāvēt, kļūstot par nebeidzama pilsoņu kara zonu un vārtiem, caur kuriem uz Eiropu plūst nelegālo imigrantu straumes.

Pateicoties šādam fonam, Makrona atklāsmes, kā Itālijai būtu jārīkojas ar nelegālajiem imigrantiem, itāļu vidū izraisīja sašutuma vētru.

Savukārt Līgas līderis Mateo Salvīni un Piecu zvaigžņu kustības vadītājs Luidži Di Maio veikli apsegloja neapmierinātības vilni.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu priekšvakarā starp abām Itālijas valdību veidojošajām partijām pastāv konkurence par vēlētāju balsīm, tāpat Līga un kustība ir sākušas noskaidrot, kura no tām tomēr ir galvenā (pārsvaru acīm redzami gūst Līga), kamdēļ to vadošie politiķi dažādi demonstrē izlēmību un gatavību aizstāvēt vēlētāju intereses. Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte, kurš ir kompromisa figūra, reālās ietekmes trūkuma dēļ šīs aktivitātes ietekmēt nespēj un arī negrasās.

Pat vēl svarīgāks faktors ir Itālijas kopējā neiepriecinošā ekonomiskā situācija. Itālijas ekonomika atkal ir nonākusi recesijā, tās bankām ir nopietnas finanšu problēmas, tāpat valstij ir iespaidīga parādu nasta. Kontes valdību veidojošās partijas mainīt situāciju cer ar vērienīgu valsts stimulēšanas programmu starpniecību, tomēr tām ir nepieciešami iespaidīgi līdzekļi un iziešana aiz nacionālajām valstīm ES līmenī noteikto budžeta ietvaru robežām.

Eiropas Komisijas nostājas un draudu dēļ vērst sankcijas pret Romu pēdējai nācās piekāpties un atteikties no virknes plānu attiecībā uz šā gada budžetu. Tajā pašā laikā šāds "Eiropas diktāts" ir tikai vairojis atbalstu populistiem un eiroskeptiķiem Itālijā, pie viena palielinot nepatiku kā pret Parīzi un Berlīni, tā pret Briseli.
EP vēlēšanas, kurām Itālijā tiek pievērsta neierasti liela nozīme, visticamāk, kļūs par uzskatāmu apliecinājumu šī atbalsta pieaugumam, vēl vairāk atraisot rokas Di Maio un jo īpaši Salvīni. Tajā pašā laikā šāds atbalsts arī palielina risku, ka, nostādīta izvēles priekšā, Roma vairāk necentīsies par katru cenu palikt ES.

Top komentāri

ļuļa
ļ
viss pareizi, tikai sedlenieks aizmirsa piebilst, ka kamēr brisele romai aizliedza plānoto budžeta deficītu, draudot ar sankcijām, tikmēr francijai tas tika atļauts uz urrā. un kad junkeram prasīja, kāpēc francija var atļauties budžeta deficītu virs 3%, bet itālija nevar, junkers atbildēja, ka francija to drīkst, jo ir francija. arī šis fakts itāļu mīlestību uz briseli pilnīgi noteikti nevairoja.
jautājums
j
Francijā kāda sieviete sūdzējās policijai par sava bijušā drauga (turka) vardarbību. Laika gaitā viņa bija iesniegusi 5 sūdzības policijā, bet policijas reakcija acīmredzot nebija pietiekama. 6.sūdzību viņa nav paspējusi iesniegt, turks viņu ir nodūris ar nazi. Francija ir ratificējusi Stambulas konvenciju par vardarbības izskaušanu pret sievietēm. Vai šī konvencija palīdz Francijas sievietēm?
4.vara
4
"Itālijas un Francijas attiecību krīze" būtu jāskata plašākā kontekstā. Re, par ko pašlaik uztraucas Francijas mediji, par Makrona vēlmi ierobežot vārda brīvību. Makrons ir teicis, ka "informācija ir sabiedrisks labums, un varbūt valstij vajadzētu to finansēt. Šim mērķim vajag, lai informācijas verifikāciju subsidētu valsts..." Žurnālisti to uztver kā vēlmi ierīkot cenzūru mediju redakcijās, kas pārbaudītu vai noteiktu, kas ir patiess un kas nav patiess. Pat centriski kreisā laikraksta "Le Monde" (kas agrāk visādi atbalstīja Makronu) žurnālisti šo vēlmi vērtē kā "délirant" (murgainu, ārprātīgu), "kas pierāda, ka šis cilvēks nav nobriedis, lai būtu par prezidentu". Frančiem tā bija apnikuši vecie politiķi, ka viņi ir ievēlējuši jauno. Tagad viņi kož sev pirkstos. Itālija ir blakus Francijai, tāpēc itāļi labi zina visu, kas notiek Francijā. Makrons ir sakaitinājis ne tikai savu tautu, bet laikam arī itāļu tautu. Salvīni reitings pieaug katru reizi, kad Makrons atver muti.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Pār Deglava tiltu pārvietoties

Kopā nobalsojuši: 155

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saskaņas vadībā gatavo pārmaiņas?(10)

Ar Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski, kurš partijas Saskaņa vadībā, iespējams, šovasar nomainīs Nilu Ušakovu, sarunājas Romāns Meļņiks.

Uzvarētājs zināms, nākotne neskaidra(2)

Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā prognozējamu un ļoti pārliecinošu vēlētāju vairākuma atbalstu sev nodrošināja valstī populārais komiķis Volodimirs Zelenskis. Taču viņa uzvara vēl negarantē ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē