Tas secināms no Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotajiem datiem. Šie dati arī rāda, ka uzņēmēji, kuri darbojas mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ir optimistiskāki par tiem, kuri pārstāv būvniecību un apstrādes rūpniecību.
Vērtējot niansētāk, redzams, ka noturīgs optimisms valda gan finanšu sektorā, gan informācijas pakalpojumu segmentā un datorprogrammēšanā. Optimismu nav zaudējuši arī pārtikas produktu un citu preču mazumtirgotāji. Turpretī pesimistiski ir sauszemes transporta nozares pārstāvji.
Meklējot šo tendenču cēloņus, ir jāatzīst, ka ekonomisko nenoteiktību pastiprina nevis kāds notikums Latvijā, bet globālie, ģeopolitiskie procesi, un tos mainīt mūsu valstī nevar neviens – ne politiķi, ne uzņēmēji, ne kāda cita sabiedrības grupa. Krievijas izraisītais karš Ukrainā turpinās. Spriedze Tuvajos Austrumos brīžiem mazinās, bet brīžiem atkal pieaug. Lielvaru ietekme mainās par labu Āzijas valstīm. Politisko un ekonomisko procesu analītiķi atzīst, ka veidojas jauni valstu sadarbības un arī konkurences modeļi, izjaucot gadu desmitiem ierasto kārtību. Paralēli minētajam – tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka publiskais sektors un biznesa vide šīm pārmaiņām spēj pielāgoties vien ar grūtībām.
Protams, ir arī iepriecinoši apstākļi. Mūsu valstij, neraugoties uz to, ka jau sešus gadus situāciju pasaulē var uzskatīt par sarežģītu, ir izdevies izvairīties no dziļām krīzēm.
Tomēr Latvijas politiķiem nevajadzētu ignorēt uzņēmēju augošo pesimismu. Diemžēl rodas iespaids, ka laiks pirms 15. Saeimas vēlēšanām ieies vēsturē ar politisko konkurentu agresīvu kritizēšanu, nevis ar reālistiskiem priekšlikumiem tautsaimniecības stiprināšanai. Patlaban izskatās, ka šoruden Saeimas vēlēšanās lielākā konkurence būs par tiem vēlētājiem, kuriem pievilcīga šķiet vulgāra bļaustīšanās un kuri nesaprot, ka citu personu un politisko spēku nozākāšana ir ideju trūkuma, nevis politiskās kompetences un zināšanu pazīme. Vilšanos par to, ka priekšvēlēšanu laikā izskan pārspīlējumi un lamāšanās, jau ir pauduši vairāki publicisti dažādos medijos.
Protams, uzņēmēju vidū var būt vēlētāji, kuri aizraujas ar harismātiskiem klaigātājiem, tomēr uzņēmēju organizāciju izteikumi liecina, ka no politiķiem tiek gaidītas konkrētas, racionālas lietas – izmaiņas nodokļu regulējumā, birokrātijas mazināšana, rūpes par to, lai mūsu valstī ienāktu ārvalstu investīcijas, un centieni panākt, lai Latvijas ražojumiem būtu aizvien plašākas iespējas eksporta tirgos.