Tomēr aptauju dati, ko nesen publiskoja pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, parāda – žēlošanās, ka senāk pusdienas sabiedriskās ēdināšanas vietās ieturēja daudz vairāk cilvēku nekā pēdējos gados, nav īsti precīza. Respektīvi, nevajadzētu maldināt sabiedrību, apgalvojot, ka restorānu biznesu grauj virtuālo risinājumu popularitāte, attālinātā darba iesakņošanās, jaunajai paaudzei raksturīgais introvertums un individualizētās prasības pret maltītēm.
SKDS veikto aptauju dati atklāj, ka gandrīz katru darbdienu vai pat katru darbdienu sabiedriskās ēdināšanas vietās pirms 12 gadiem – 2013. gada sākumā – pusdienoja 7% respondentu, un tas ir tieši tikpat, cik pagājušā gada sākumā un šāgada sākumā. Globālās finanšu krīzes laikā – 2010. gada sākumā – sabiedriskās ēdināšanas vietās regulāri pusdienoja vēl mazāk aptaujāto – vien 6%. 2022. gada sākumā regulāri maltītes sabiedriskās ēdināšanas vietās ieturēja 5% respondentu. Jāpiebilst arī, ka to respondentu īpatsvars, kuri gandrīz nekad nepusdieno sabiedriskās ēdināšanas vietās, finanšu krīzes laikā – 2010. gadā – bija pat lielāks nekā 2022. gadā – attiecīgi 67% un 66%.
Kopumā SKDS dati ļauj secināt, ka vairāk nekā 20 gadu ilgā periodā (no 2003. līdz 2025. gadam) aptuveni puse respondentu sabiedriskās ēdināšanas vietās pusdienojuši reti vai gandrīz nekad.
Ir jāņem vērā, ka vairākās nelielās apdzīvotās vietās jau gadiem vispār var nebūt tādu bistro, kafejnīcu un restorānu, kas orientētos uz pašiem novada iedzīvotājiem, līdz ar to tur daudzu nozaru darbinieki ir pieraduši doties pusdienot mājās vai paņemt ēdienu līdzi uz darbavietu. Turklāt pat Rīgā ir tādi kvartāli, kuros sabiedriskās ēdināšanas vietu nav gandrīz nemaz, bet vēl citos restorānu cenu līmenis nav piemērots Latvijas iedzīvotājiem ar vidējiem vai zemiem ienākumiem.
Uz cenu faktoru uzmanību vērš arī A. Kaktiņš. SKDS aptaujā konstatēts, ka šāgada sākumā vidējie tēriņi bija sasnieguši desmit eiro par pusdienošanas reizi. "Šādu izmaksu sekas ir tādas, ka pusdienotāju ārpus mājām skaits pēdējos gados ir ļoti mazs un īpaši nepieaug, jo tiem, kuriem ienākumu kāpums pārsniedz inflāciju (piemēram, augstākajai ierēdniecībai), ir grūti apēst vairāk par to, ko viņi apēda pirms gada vai diviem," 11. augustā sociālajos tīklos skaidroja SKDS direktors.
Secināms, ka vairāk pusdienotāju būs vien tad, kad daudziem Latvijas iedzīvotājiem ienākumi augs straujāk par maltītes cenu.