Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +8 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. oktobris
Irīda, Īrisa, Airisa

Ceļā uz vienotāku Eiropu

Ekonomisko kontrastu mazināšana Eiropas Savienībā (ES) bija viens no galvenajiem tematiem, par ko pagājušajā nedēļā tika spriests Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā, kas norisinājās Strasbūrā Konferences par Eiropas nākotni ietvaros.

Paneļdiskusijā piedalījās 200 pēc nejaušības principa izvēlēti ES iemītnieki kopumā no 27 dalībvalstīm. Apliecinot pasākuma pamatideju – nepieciešamību iedzīvotājus iesaistīt ES līmeņa lēmumu pieņemšanā –, paneļdiskusija noritēja Eiropas Parlamenta ēkā. Jāpiebilst, ka šī un citu Konferences par Eiropas nākotni ietvaros notiekošo pasākumu mērķis ir mazināt plaisu, kas šķir ES politisko eliti no iedzīvotājiem, un vienlaikus arī mudināt iedzīvotājus gan pārmetumus, gan ierosinājumus politiķiem formulēt argumentēti un racionāli.

Jau daudzkārt vēstīts par to, ka Latvijā minimālā alga – 500 eiro mēnesī – ir viena no zemākajām ES un ka arī pēc citiem sabiedrības labklājību raksturojošajiem kritērijiem mūsu valsts ierindojas trūcīgāko dalībvalstu vidū. Līdz ar to ES virmojošā ideja par minimālās algas ja ne gluži vienādošanu, tad vismaz tuvināšanu varētu šķist izdevīga, tāpat kā ideja par tā dēvētā garantētā minimālā pamatienākuma noteikšanu ES līmenī.  

Taču paneļdiskusijā arī izskanēja norāde, ka, spriežot par ienākumu kontrastu mazināšanu, nedrīkst aizmirst par nodokļu atšķirību izvērtēšanu. Līdz šim nodokļu sistēma ir bijusi un arī joprojām ir katras dalībvalsts pašas pārziņā. To nenosaka Strasbūrā vai Briselē. Turklāt gan attiecībā uz atalgojuma politiku, gan uz nodokļu sistēmu ES dalībvalstu tradīcijas, vēsturiskā pieredze un arī Covid-19 pandēmijas laika prioritātes ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, ja Baltijas problēma ir zems iedzīvotāju ienākumu līmenis, tad ES dienvidos bažas rada jauniešu bezdarbs. 

Uz tāda fona, kad aizvien populārāka kļūst virzība uz sociālo un finansiālo kontrastu mazināšanu, aktuāls kļūst arī jautājums par to, kādi vispār mehānismi ir Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un citu ES institūciju rokās, lai šo mērķi īstenotu? Arī Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā paustās atziņas apliecināja, ka ar regulām vai direktīvām nabadzību izskaust nevar, bet vajadzīgas ir investīcijas mūsdienīgā izglītībā un tādu darba vietu, kam ir augsta pievienotā vērtība, nodrošināšanā. 

Lai gan Latvijā pieņemts pašiem savu valsti kritizēt, nevar noliegt, ka Latvijai tiek veltīta cieņa par to attīstības ceļu, kas veikts kopš neatkarības atgūšanas. Taču kopš 2004. gada 1. maija, kad Latvija pievienojās ES, pagājuši jau 17 gadi, un no mūsu valsts, kā arī sabiedrības tiek gaidīta aktīva rīcība gan izglītības kvalitātes, gan ekonomikas digitalizācijas pilnveidošanā. 

Top komentāri

pareizais virsraksts
p
Ceļā uz vienotāku Āfropu
Serjoznijs
S
Panelis, uz paneļa, panelī - diezgan divdomīgi Latvijā, Krievijā, Padomju Savienībā. Arī diskusijas.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Īstais laiks dibināt uzņēmumu

Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikā, kad notikumus vairs nevar paredzēt pat dažus mēnešus uz priekšu, turklāt daudzas pazīmes liecina, ka vēl kādu laiku nāksies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju. Latvi...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē