Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija
Cenu kāpumu pārtikai izjutīsim skaudrāk, jo sadārdzinājušies arī naftas produkti un pakalpojumi

Dārdzība augs straujāk

Ekonomistu izteikumi par to, ka sabiedrībā pērn visai plaši apspriestais "sviesta burbulis" kļūs par pagātni, sākuši piepildīties. Arī kopējais inflācijas rādītājs uz pašreizējās ekonomiskās izaugsmes fona nav liels. Protams, ja par atskaites punktu ņem vidējo patēriņa cenu pieaugumu un samēro to ar vidējā strādājošā ienākumiem, nevis salīdzina ar vidējo pensionāru, kuram liela izdevumu daļa pakārtota zāļu iegādei. Tomēr visai straujāku cenu kāpumu var sajust arī sabiedrības daļa ar vidējiem ienākumiem, jo pēdējos mēnešos vērojamā gada inflācija ap 2% vai nedaudz virs šīs atzīmes nav nekas akmenī iecirsts.

Viens no pašreizējiem patēriņa cenu dzinējspēkiem ir samērā strauji augoša tautsaimniecība, un 4–5% vērtais iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas aizvien vairāk atspoguļojas arī algās, veicina gan pieprasījumu, gan stimulē cenu kāpumu.

Dzeltenās zāles plankumi rosina iedomāties ne tikai par Grieķijā pavadītu atvaļinājumu, bet arī gaidāmo neražu, kas likumsakarīgi atspoguļosies arī zemākā vietējās pārtikas piedāvājumā un tam sekojošā cenu pieaugumā. Tiesa, tikko teiktais nenozīmē, ka teciņiem jādodas uz veikalu, lai piepildītu pieliekamo ar dažādiem ilga glabāšanas termiņa produktiem, jo pēdējais gads apliecina visai uzskatāmu konkurences saasināšanos mazumtirdzniecībā un dažādu atlaižu piemērošanu kā aizvien plašāk pielietotu mārketinga ieroci.

Šajā brīdī ir jautājums, vai pirms gaidāmā veikalu tīkla Lidl ienākšanas savstarpējie cenu kari sasnieguši savu augstāko punktu, vai arī to potenciāls vēl pilnībā nav izsmelts un patērētājam ir cerība uz jaunām plaša patēriņa preču atlaižu kampaņām, kas lejup pavilktu arī kopējo cenu līmeni un, protams, arī inflācijas rādītāju. Ja minētās kampaņas sasniegušas savus griestus, tad no patērētāja viedokļa problēma lielāka. Šajā gadījumā gada inflācija pārtikas segmentā no statistiķu pēdējos mēnešos fiksētajām dažām procenta desmitdaļām, visticamāk, līdzīgi kā pērn iesniegsies vairākos veselos procentos.

Atšķirībā no pagājušā gada iedzīvotāja maks to var izjust krietni vien skaudrāk, jo šoreiz kopējo patēriņa cenu līmeni pacēlusi gan naftas produktu sadārdzināšanās, gan dārgāki pakalpojumi, kam drūzmā var sekot arī dažādu tirdzniecības karu negatīvā ietekme.

Pēdējie vispār ir vesela negatīvu procesu virknējuma aizmetnis, kas lielākus vai mazākus zaudējumus nodarīs visiem, bet ieguvēji būs meklējami vien šaurās interešu grupās. Patiesībā ievedmuitu kari būs tie, kas tautsaimniecībā uzturēs augstas cenas, taču vienlaikus samazinās ekonomiskās izaugsmes tempu, apstādinot arī pēdējos gados notikušo pasaules labklājības pieaugumu. 

Top komentāri

Ieteikums
I
Nav par ko uztraukties, jo vismaz būs par ko rakstīt.
Ne Kampjutaa
N
Jā, kad cenas jēlnaftai kritās ntās reizes, uz pārējo nez kāpēc tas neatstāja iespaidu. Kā cenas ceļas, tā vaimanalogi sāk bubināt. Kaut kas ar to Pasaules nabas-Latvijas ekonomiku īsti nav kārtībā.
Pēteris
P
Pensionāri mirs ātrāk.....ko arī vajadzēja pierādīt.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Politiskās intrigas

Tikai ar vienas dienas starpniecību varējām vērot divus savstarpēji nesaistītus un reizē saistītus piemērus, kā politiķi ļoti līdzīgas situācijas mēģina izdekorēt sev vēlamā izskatā.

Debates par pragmatismu

Republikāņu kontrolētā ASV Kongresa Pārstāvju palāta pēc gandrīz pusgadu ilgas vilcināšanās acīmredzami iekšpolitisku iemeslu dēļ, saistītu ar gaidāmajām ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanām, 20. aprī...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē