Bangladeša, jāatgādina, kļuva par pirmo no Dienvidāzijas valstīm, kurā tā sauktās Z paaudzes neapmierinātība ar vispārējo situāciju un politiķiem pārauga vērienīgos nemieros, kuru rezultātā varu zaudēja un no valsts aizbēga Bangladešas ilggadējā premjerministre Hasīna Vazeda (tagad aizliegtā, bet iepriekš ilgstoši valsts galvenā politiskā spēka – Bangladešas Tautas līgas – līdere, par "valsts tēvu" dēvētā Mudžibura Rahmana meita), bet glābt situāciju un ieņemt premjerministra amatu tika aicināts Nobela Miera prēmijas laureāts ekonomists Muhammads Junuss.
Oficiāli Junuss, jāpiebilst, ir tikai pagaidu premjerministrs un ir piekritis ieņemt šo amatu tikai līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām, kuras sākotnēji tika solītas šajā gadā, bet šobrīd kā ticamākais termiņš tiek minēts nākamā gada februāris.
Būtiskākais šajā gadījumā tikmēr gan ir tas, ka ne pie kādām būtiskām izmaiņām (ja neskaita atsevišķu nemieru dalībnieku īpašu neapmierinātību raisījušu likumu atcelšanu) varas maiņa nav novedusi. Ekonomiskā situācija labāka nav kļuvusi (tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tam nav nekādu priekšnoteikumu), un arī joprojām gaidāmo parlamenta vēlēšanu favorītes pamatā ir tās pašas partijas, kuras jau iepriekš diktēja savus noteikumus.
Kā liecina aptaujas, Nacionālā pilsoņu partija, kuru izveidojuši studentu protestu līderi, varētu iegūt 10–20% balsu, bet ticamākā vēlēšanu uzvarētāja būs Bangladešas Nacionālistu partija (BNP), kuru vada Tariks Zija – bijušā valsts militārā diktatora un BNP dibinātāja ģenerāļa Ziaura Rahmana un bijušās valsts premjerministres Haledas Zijas dēls. Tāpat arvien lielāku popularitāti iegūst islāmistu partija Jamaat-e-Islami Bangladesh, atbalsts kurai pārsniedz 20%. Pēc Tautas līgas (tā būtībā bija vietējo hinduistu partija) aizliegšanas neskaidrs paliek tikai jautājums, kas pārstāvēs šīs iedzīvotāju daļas intereses.
Viss minētais savukārt liecina, ka šādi notikumi, kas sākotnēji it kā sola ievērojamas pārmaiņas, jau salīdzinoši drīz ir noveduši pie veco spēku un dinastiju atgriešanās vai nu tiešā veidā, vai caur jauniem spēlētājiem ar līdzīgu ideoloģiju. Un tā kā situācija visās reģiona valstīs ir lielā mērā līdzīga, nav iemeslu uzskatīt, ka citur izdosies panākt atšķirīgu rezultātu.