Šāds viedoklis ir izskanējis diskusijās par Latvijas Zinātnes padomes atbalstu dažādiem projektiem. Pēc būtības tam var piekrist, taču vienlaikus nevajadzētu nonākt līdz radikālām galējībām. Latvijas ekonomikai nav tiešu ieguvumu, piemēram, no literatūrzinātnieku veiktajiem Raiņa daiļrades pētījumiem, un gluži tāpat Lielbritānijas ekonomikai tiešus ieguvumus nenes Viljama Šekspīra literārā mantojuma pētniecība, taču tāpēc nevajadzētu pasludināt literatūrzinātni par bezjēdzīgu.
Saistībā ar daudz apspriesto Latvijas tēlu jāteic, ka mūsu valsts tomēr vēlas lepoties ar bagātīgu kultūru, un tas nav nodrošināms bez valsts atbalsta. 8. septembrī portāls diena.lv sadaļā KDi, atsaucoties uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, vēstīja, ka gandrīz 70% mūsu valsts iedzīvotāju mēdz lasīt grāmatas. Ja cilvēki lasa bibliotēkā paņemtas grāmatas, ieguvumu ekonomikai ir maz, bet tomēr katrs, kurš grāmatas mēdz lasīt, zina, ka pastāv nemateriāls ieguvums.
Savukārt kas attiecas uz sociālajos tīklos vērojamajiem strīdiem par tādām pētījumu tēmām, kas attiecas uz šodienas aktualitātēm, tad jāteic, ka patiešām ir diskutabli, ja tēmas raksturojums rada iespaidu par spēcīgu kādas ideoloģijas atbalstu. Mūsdienās no zinātnes mēs tomēr gaidām politisku un ideoloģisku neitralitāti, nevis centienus pierādīt, ka kreisās idejas ir cēlākas par labējām vai pretēji. Protams, valsts finansējumu nevar koncentrēt tikai uz humanitārajām un sociālajām zinātnēm.
Diena jau iepriekš ir vēstījusi par Ekonomikas ministrijas brīdinājumiem, ka Latvijā aizvien vairāk pietrūks dabaszinātņu, inženierzinātņu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu, bet cilvēku ar izglītību sociālajās zinātnēs, humanitārajās zinātnēs un pat komerczinātnēs darba tirgū būs par daudz. To ņemot vērā, protams, ir vajadzīga dabaszinātņu, inženierzinātņu un IKT popularizēšana jauniešu vidū un šo jomu pētījumu atbalstīšana, lai tās nostiprinātos un sniegtu cerēto pienesumu ekonomikai.
Vēl būtu vērts arī aicināt akadēmiskās vides pētniekus atrast formu, kādā, izmantojot digitālās vides sniegtās iespējas, vairāk popularizēt un skaidrot savus pētījumus sabiedrībai. Augstskolām un dažādām zinātniskajām institūcijām ir savas interneta vietnes, kuras var izmantot kā informatīvas platformas, lai tur biežāk publicētu pētnieku atziņas. Nodokļu maksātāji nevar zināt, ka eksperts veicis interesantu pētījumu, ja tas paliek vien šaurās akadēmiskajās aprindās.