NA, ZZS un AS iniciatīva guva Saeimas vairākuma atbalstu. Aģentūra LETA ziņoja, ka par deklarāciju nobalsoja 56 deputāti no ZZS, NA, AS, partijām Stabilitātei un Latvija pirmajā vietā (LPV). Tāpat «par» balsoja deputāts Andrejs Ceļapīters. Balsojumā nepiedalījās deputāti no Jaunās Vienotības (JV) un pie Saeimas frakcijām nepiederošie deputāti Skaidrīte Ābrama, Igors Rajevs un Didzis Šmits.
Pret deklarāciju balsoja visi astoņi deputāti no Progresīvajiem.
Pirms balsojuma no Saeimas tribīnes ar kaismīgām uzrunām uzstājās gan deklarācijas atbalstītāji, gan noraidītāji, runājot gan par Stambulas konvencijas būtisko nozīmi, gan pret to, tieši tāpat kā gan par, gan pret vakar apstiprināto deklarāciju. Protams, kā ierasts, arī šoreiz neiztika bez kremlisma un citu apzīmējumu piesaukšanas. Taču viens ir skaidrs – nesenais Saeimas balsojums par Stambulas konvencijas denonsēšanas uzsākšanu un vakardienas balsojums par deklarāciju vēl vairāk uzkurinās domstarpības valdošajā koalīcijā, kurā ZZS aizvien izteiktāk sevi iezīmē kā dumpinieku uz kuģa.
Nenoliedzami, ka konvencijas saglabāšanas vai denonsēšanas jautājums nebūt nav tik vienkāršs politiskā populisma priekšmets, bet sev līdzi nes daudz dziļākas juridiskas un cita veida sekas – šo tēmu šodienas laikrakstā apskatījusi arī kolēģe Agnese Margēviča.
Vienlaikus jāsecina – lai arī kādi ir galvenie motīvi un mērķi, pēc kuriem vadās vai vadījušies visi tie, kuri ir vairāk vai mazāk iesaistīti šajā nupat aizvien lielākus apgriezienus uzņemošajā politiskajā krīzē, šobrīd vairs neviens nevar būt drošs, ar ko tas viss beigsies un vai paradoksālā kārtā beigās mēs ne tikai paliksim bez nākamā gada valsts budžeta, bet arī ar kritušu valdību. Taču valdību, kura teorētiski līdz pat nākamās Saeimas vēlēšanām turpinās darboties kā tā dēvētā tehniskā valdība. Jo absolūti nevienā citā politiskajā kombinācijā jaunu valdību šīs Saeimas laikā nav iespējams izveidot tā, lai tā būtu spējīga efektīvi darboties. Turklāt jaunai potenciālai valdībai līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām nemaz nepietiks laika sevi pierādīt ar labajiem darbiem un panākumiem, bet tā vietā nāksies «ņemties» ar daudzajām problēmām. Skaidrs, ka popularitāti vēlētāju acīs tas nevairos, kas attiecīgi nozīmē nopietnus politiskus riskus.