Oktobra vidū Eiropas Parlamenta deputāti rosināja noteikt to, ka jauniešiem līdz 16 gadu vecumam sociālo tīklu lietošanai būtu nepieciešama vecāku piekrišana. Ir izvirzīts arī priekšlikums līdz 13 gadu vecumam vispār neatļaut piekļūšanu sociālajiem tīkliem – neatkarīgi no vecāku nostājas. Tiek arī spriests par to, ka jāpastiprina interneta platformu atbildība saistībā ar tiem tiešsaistes risinājumiem, kurus izmanto nepilngadīgie. (Plašāk par to var lasīt aģentūras LETA 16. oktobrī publiskotajā informācijā.)
Sociālo tīklu popularitāte ir interesants fenomens, kuru dažādu jomu zinātnieki – sākot no psihologiem un sociologiem līdz informācijas tehnoloģiju ekspertiem – varēs pētīt vēl gadiem ilgi. Sociālie tīkli neapšaubāmi ir nesuši daudzus ieguvumus – pieeju milzīgam informācijas apjomam, iespēju sazināties ar tiem cilvēkiem, kuriem ir līdzīgi hobiji, kā arī gūt ātrus risinājumus praktiskām problēmām. Turklāt sociālie tīkli ļauj raiti un vienkārši nodot vēstījumu plašam cilvēku lokam un līdz ar to lieliski palīdz, piemēram, pasākumu organizēšanā.
Tomēr, vērojot to, kā pilngadīgi cilvēki izpaužas sociālajos tīklos, nereti rodas iespaids, ka vajadzīgi ne tikai ierobežojumi bērniem un pusaudžiem, bet arī ļoti pamatīga izglītošana pieaugušajiem. Trīs neloģiskākās izpausmes, kas pamanāmas sociālajos tīklos, ir ikdienas gaitu publiskošana, ārkārtīgi nekritiska dalīšanās ar samākslotu, iežēlinošu naudas prasīšanu un agresivitāte.
Gan likumsargi, gan finanšu eksperti jau gadiem skaidro, ka nevajag sociālajos tīklos ievietot ziņas, piemēram, par to, ka visi mājokļa iemītnieki devušies ceļojumā vai visi biroja darbinieki – uz kolektīva saliedēšanas pasākumu. Tāpat arī nevajag publiskot katru savas dzīves niansi, un it īpaši tas attiecas uz tām personām, kam ir piekļuve uzņēmuma vai iestādes finanšu resursiem. Tāpat arī reizēm var vien pabrīnīties, ka ar samākslotiem, iežēlinošiem stāstiem, kuros steidzami tiek prasīta nauda, dalās cilvēki ar labu izglītību un cienījamu profesionālo pieredzi. Ir vērojams arī tas, ka virtuālā agresivitāte sociālajos tīklos raksturīga visu paaudžu cilvēkiem, turklāt nereti pat sabiedrībā zināmiem un profesionāli veiksmīgiem indivīdiem.
Ieviest tādu normatīvo regulējumu, kas vienlaikus ļautu saglabāt sociālo tīklu noderīgo devumu un ierobežotu negatīvos aspektus, patlaban ir aktuāls izaicinājums gan Eiropas Savienībā, gan citur pasaulē.