Tas, kas jau pats par sevi ir savā ziņā neliels pārsteigums – lēmumu prezidents pieņēmis tikai dažu dienu laikā. Ja rēķinām darba dienas, tad tās ir tikai maksimālajā gadījumā pusotra. Tas ļauj domāt, ka patiesībā prezidents pirmšķietami vismaz konceptuāli jau bija izšķīries par šādu soli vēl pirms tam, kad Saeima pēc nebeidzami garām debatēm īsi pirms 30. oktobra pusnakts tomēr likumu pieņēma.
Taču interesantākā nianse prezidenta lēmuma pamatojumā nav pat dažādo juridisko un politisko nianšu un konsekvenču pieminēšana, bet gan pēdējais teikums viņa nosūtītajā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai: "Ievērojot visus šajā vēstulē izteiktos apsvērumus par Likumu, aicinu šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai."
Kā viņš norādīja vakar preses konferencē, ņemot vērā, ka šī Saeima ir gan ratificējusi, gan tagad pieņēmusi lēmumu denonsēt konvenciju, kā arī šī jautājuma augsto politisko jūtīgumu, saprātīgākais risinājums būtu ļaut jau nākamajai Saeimai ar jaunu sabiedrības mandātu spriest par Latvijas turpmāko rīcību. Taču šī viņa frāze šķita divējādi saprotama, jo radīja iespaidu, ka ar to varētu būt arī domāts, ka savā ziņā jau nākamās Saeimas vēlēšanās pilsoņi ar savu izvēli balsojumā varētu nosacīti izdarīt tādu izvēli, kas jau automātiski nākamajā parlamentā ļautu iekļūt tādam politisko partiju spektram, kas attiecīgi varētu jau izlemt konvencijas denonsēšanas likumprojekta likteni. Tādējādi šis karstais kartupelis automātiski tiktu noņemts no dienaskārtības šīs Saeimas pilnvaru laikā. Prezidents šajā kontekstā arī aicināja politiķus mazināt spriedzi un meklēt kompromisus, akcentējot, ka ir daudz svarīgu jautājumu, kas jārisina, tostarp budžeta pieņemšana, drošības paaugstināšana u. c.
Vai šāds prezidenta solis ļaus mazināt spriedzi pašreizējā valdošajā koalīcijā un tādējādi ļaus izvairīties no premjeres Evikas Siliņas vadītās valdības krišanas, ir diezgan grūti prognozēt. Vēl jo vairāk atceroties, ka kuluāru sarunās jau labu laiku notiek sarunas un "matemātiski aprēķini" par jaunas valdības veidošanu, kas aktīvāk varētu notikt jau pēc budžeta pieņemšanas.
Un ir vēl viena nianse – prezidenta aicinājums lēmumu atstāt nākamajai Saeimai ir tiešām tikai aicinājums. Parlaments to var ņemt vērā, bet var arī neņemt.