Taču saistībā ar naudas apriti svarīgi ir arī tas, ka mūsu sabiedrība netiek galā ar finanšu blēžiem, kuri gan izkrāpj skaidru naudu, gan piekļūst tiem resursiem, kas atrodas banku kontos. Turklāt par blēdību upuriem kļūst ne tikai iedzīvotāji, bet arī juridiskās personas. Par šīs problēmas milzīgajiem mērogiem liecina Valsts policijas un Finanšu nozares asociācijas paziņojumi. Šīgada pirmajā pusgadā policijā reģistrēti 3493 finanšu krāpniecības gadījumi, un upuriem izmānīti kopumā gandrīz desmit miljoni eiro.
Var jau teikt, ka tieši policijai vajadzētu labāk sargāt godīgu cilvēku naudu no blēžiem un ka tieši bankām vajadzētu stiprināt savu klientu finanšu līdzekļu aizsardzību. Tomēr ziņas par blēdībām rāda, ka gadās arī tādas situācijas, kad iekrišanu finanšu krāpnieku lamatās sekmējusi cilvēku pārspīlētā uzticēšanās iežēlinošiem stāstiem vai šķietami izdevīga darījuma solījumiem, bet policija un banka varēja reaģēt tikai pēc notikušās blēdības.
Protams, naudas izkrāpšana nav tikai specifiska Latvijas problēma. Un, protams, centieni izblēdīt naudu nav radušies XXI gadsimtā, tie ir pastāvējuši gadsimtiem ilgi, mainoties vien blēžu metodēm. Taču vajadzētu godīgi atzīt, ka patlaban nepieciešama plaša sabiedrības izglītošana par finanšu blēdību risku, informējot visas paaudzes – no skolēniem līdz senioriem.
Var jau būt, ka mūsu valsts vēlme niansētāk uzraudzīt skaidras naudas apriti kādam finanšu krāpnieku nolūkotajam upurim liks aizdomāties, pirms no bankomāta izņemt krāpnieku prasīto summu un atdot to naudas kurjeram. Taču skaidrs, ka pat detalizēta skaidras naudas aprites uzraudzība un fanātiska skaidras naudas dēmonizēšana nepalīdzēs tajos gadījumos, kad finanšu blēži mēģina izmānīt datus, kas ļauj piekļūt bankas kontam, atsūta apmaksai viltotu rēķinu un pat iemanās piekļūt kādas iestādes vai uzņēmuma datu bāzei.
Par ieradumu jākļūst neatbildēšanai uz nepazīstamiem tālruņa numuriem, un gadījumos, kad tas nav iespējams darba specifikas dēļ, par ieradumu jākļūst tūlītējai aizdomīgas sarunas pārtraukšanai. Par ieradumu jākļūst arī aizdomīgu īsziņu un e-pastu izdzēšanai, tos pat nelasot.
32% respondentu kaunētos atzīt, ja būtu kļuvuši par finanšu krāpnieku upuriem, rāda bankas Citadele veiktā aptauja, taču savā pieredzē ir jādalās.