Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Jaunā zīda ceļa pretrunas

Nupat Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā noslēdzās jau sestais 16+1 jeb Austrumeiropas valstu un Ķīnas samits, veltīts Ķīnas iecerētajam projektam Viena josla, viens ceļš jeb tā dēvētajam Jaunajam zīda ceļam. Tajā pašā laikā Ķīnas vēlme pakāpeniski iesaistīt Pekinas iecerētajā grandiozajā projektā Austrumu un Centrālās Eiropas, kā arī Balkānu valstis Eiropā vienmēr ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus.

Ja raugās no šīs partnerības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, viedokļa, Ķīnas investīcijas reģiona transporta infrastruktūras attīstībā ir tikai apsveicamas, vēl jo vairāk tādēļ, ka Ķīnas valsts investīcijām tradicionāli seko arī privātais bizness, kas iegulda jau ievērojami lielākus līdzekļus visdažādākajās nozarēs. Kopumā Austrumeiropas valstīs attiecībā uz Jauno zīda ceļu valda optimisms, bieži vien pat pārspīlēts, jo Ķīnā naudu skaitīt prot ļoti labi un Pekinā neviens negrasās nedz pārmaksāt, nedz iegādāties kaut ko nevajadzīgu. Tāpat atsevišķas Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normas ierobežo Ķīnas valsts finanšu institūtu iespējas izvērsties ES dalībvalstīs.

Savukārt tā dēvētajā vecajā Eiropā un arī Briseles koridoros aizvien biežāk izskan bažas, ka Ķīnas ekonomiskā politika novedīs arī pie tās politiskās ietekmes palielināšanās Austrumeiropā, jo Viena josla, viens ceļš ir ne tikai ekonomisks, bet arī ģeopolitisks projekts. Šis fakts var kļūt par vēl vienu iemeslu domstarpībām starp ES dalībvalstīm. Tiek uzskatīts, ka Austrumeiropas valstis, turklāt bieži vien neapzināti, sāks virzīt Pekinai (un, protams, arī sev) izdevīgas iniciatīvas, šādi plaši atverot Ķīnas kompānijām durvis un tām ekonomiski daudz pievilcīgāko Rietumeiropu. Pekina darbojas līdzīgā stilā kā Maskava, priekšroku dodot nevis sarunām ar Briseles institūtiem, bet gan sarunām ar atsevišķām ES dalībvalstīm.

Par iespējamo risinājumu tiek uzskatīta vienotas ES politikas izstrādāšana attiecībām ar Ķīnu. Kā uzskata šīs idejas aizstāvji, tas ļautu kontrolēt kā ekonomiskos, tā politiskos riskus. Cits jautājums, ka šādas politikas izstrāde un īstenošana tieši tāpat sola ne mazumu domstarpību starp ES dalībvalstīm, kuru mērķi šajā gadījumā jūtami atšķiras, un nav skaidrs, kā apvienot vienas daļas ES dalībvalstu vēlmi piesaistīt Ķīnas investīcijas ar otras daļas vēlmi no šīm investīcijām distancēties. Tāpat ļoti grūti atrast oficiālu pamatojumu tieši Ķīnas tiešās investīcijas ES valstīs ierobežojošiem pasākumiem. Tas neatbildīs ES sludinātajiem brīvā tirgus principiem, turklāt atsaukties uz Pekinas politiskajām ambīcijām nav iespējams, jo Ķīna, virzot Jauno zīda ceļu, uzsvērti distancējas no politikas. Laikam ritot, šis jautājums kļūs vēl aktuālāks, un ES nāksies meklēt izeju no situācijas.

Top komentāri

Latvietis
L
Onkul, vai nebūtu laiks pievērsties pašu zemittei. Tarifi ceļas, cilveki brauc prom,deputātiem, ministriem ceļ aigas, Prezidents un Premjers nedara neko. Cik ilgi vel????
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē