Ieskatoties Rīgas valstspilsētas Pašvaldības policijas interneta vietnē, nerodas iespaids, ka mūsu galvaspilsētā šovasar problēmas radītu tieši ieceļotāji. Tipiskās ziņas ir šādas – policija izsaukta, jo pagalmā cilvēki lietojuši alkoholu, skaļi bļaustījušies, atskaņojuši mūziku un tā traucējuši citiem. Bez norādes par migrantiem. Arī, ielūkojoties Valsts policijas interneta vietnē, nav manāmas tādas ziņas, kas liecinātu, ka Rīgā nelegālās migrācijas ietekmē ir audzis apdraudējums iedzīvotājiem.
To, ka nelegālo migrantu problemātika ir aktuāla galvenokārt Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, nevis galvaspilsētā, ir skaidrojis arī Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts (LETA, 20. augusts).
Protams, daudzi cilvēki nemēdz regulāri pētīt likumsargu sniegto informāciju. Priekšstats par drošību rodas no notikumiem dzīvesvietas tuvumā, no pašu pieredzes, no draugu un radu stāstītā.
Tipiskiem rīdziniekiem, kuri Rīgu pazīst daudzu gadu garumā un pa pilsētu pārvietojas gan kājām, gan ar dažādiem transporta līdzekļiem, jau sen radies priekšstats, ka ir kvartāli, kuros jābūt īpaši modriem, piemēram, Centrāltirgus, autoostas un Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtne, turklāt tur esošie tuneļi tiešām ir mūsu galvaspilsētas kauna traips. Tāpat arī vairāku Rīgas apkaimju iedzīvotāji ir teikuši, ka dzīvesvietas tuvumā kopumā jūtas droši, taču nakts vidū tur pa ielām un pagalmiem gan nestaigātu, taču tā tas ir jau gadiem ilgi.
Protams, jebkurā pilsētā, drošības riskiem saasinoties, var būt nepieciešami plašāki kontroles pasākumi, nekā ikdienā ierasts. Teorētiski iespējamās personu pārbaudes Vecrīgā, par ko visai emocionāli izpaudās sociālo tīklu lietotāji, ir pieredzētas, piemēram, XXI gadsimta otrajā desmitgadē Eiropas Parlamenta mājvietā Strasbūrā, kur likumsargi dežurēja gan uz vecpilsētas tiltiem, gan citviet pilsētas centrā. Konkrētajos terora aktu draudu apstākļos šādas pārbaudes bija nepieciešamas.
Rezumējot – ar drošību saistītajiem pasākumiem jābūt tādiem, kādus par jēgpilniem uzskata atbildīgie dienesti, nevis dažādu – arī radikāli pretēju – politisko strāvojumu piekritēji.