Allaž atrodas arī cilvēki, kuri par šādu kritizēšanu ir sajūsmā un tai piebalso. Tā tas ir arī šogad. Turklāt valsts pārvaldei veltīto kritiku pastiprina šībrīža aktualitāte – cīņa pret birokrātiju. Jādomā, ka tieši tādēļ premjerministre Evika Siliņa (JV) ir norādījusi, – nav pieņemams tas, ka, cīnoties pret birokrātiju, sabiedrībā tiek veidots naids pret valsts pārvaldē strādājošajiem.
Valsts pārvaldē strādājošie "tiek bulingoti no visām pusēm" – šādus premjerministres LTV teiktos vārdus 12. martā citēja aģentūra LETA. Jānorāda, ka bulings atbilstoši vietnē Valodaskonsultacijas.lv sniegtajam skaidrojumam ir "tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana" un parasti to attiecina uz pusaudžu vidi izglītības iestādēs. Valsts pārvaldei veltītā kritika neatkarīgi no tā, vai to pauž tie cilvēki, kuri cer iekļūt 15. Saeimā, vai citi iedzīvotāji, tomēr nav gluži tiranizēšana vai iebiedēšana.
Turklāt ir divi faktori, kuru dēļ kritiskā attieksme pret valsts pārvaldi un ar to saistītajām struktūrām ir visai pamatota. Pirmkārt, tā ir liekulīgā attieksme, cenšoties sabiedrībai iestāstīt, ka valsts pārvaldē strādājošie par niecīgām algām ziedojas tautas labā. Centrālās statistikas pārvaldes dati skaidri parāda, ka vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā ir augstāks nekā privātajā sektorā. 2025. gadā bruto alga privātajā sektorā bija 1800 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – 1863 eiro. Turklāt sižetos un publikācijās dažādos medijos, to vidū arī laikrakstā Diena un žurnālā Dienas Bizness, ir vēstīts par to, ka augstākā ierēdniecība uz vispārējā Latvijas atalgojuma līmeņa saņem ļoti iespaidīgas algas. Loģiski, ka nodokļu maksātājiem rodas jautājums, kāds no dāsni apmaksātā darba ir labums sabiedrībai.
Otrs faktors, kas raisa kritisku attieksmi, ir valsts pārvaldes nepamatoti arogantā attieksme pret citām sabiedrības grupām, piemēram, uzņēmējiem. Par to, ka netiek veidots dialogs, bet ir vienīgais pareizais – valsts pārvaldes pārstāvju – viedoklis, ir sūdzējušies pat tādi uzņēmēji un nozaru organizāciju pārstāvji, kuriem nav raksturīga citu vainošanas retorika.
Tomēr, protams, tai kritikai, ko cilvēki, kuri cer pēc 3. oktobra vēlēšanām iekļūt Saeimā, velta valsts pārvaldei, jābūt konstruktīvai. Un visiem tiem, kuri kritizētājiem piebalso, jāatceras, ka XXI gadsimta Eiropā valsts bez pārvaldes struktūrām nevar iztikt. Ierēdniecību var reformēt un mazināt, bet tomēr tā ir daļa no mūsu sabiedrības.