Ja mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug, tātad cilvēkiem ir nauda, ko tērēt, ja krīt – tad skaidrs, ka nauda tiek taupīta vai nu tādēļ, ka tās ir maz, vai arī tādēļ, ka valda psiholoģiska piesardzība. Protams, būtiska ietekme ir arī inflācijai un tam, ka, augot cenām, pircēji par ierasto preču apjomu iztērē vairāk naudas, bet, cenām krītot, (un gadās arī tā) – attiecīgi iztērē mazāk.
Šonedēļ publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 1,4%. Nepārtikas preču grupā apgrozījums palielinājies par 5,9%, bet pārtikas preču grupā krities par 3,6%.
Tas, ka būtisku apgrozījuma kāpumu piedzīvojušas ar būvniecību un remontu saistītās preces, informācijas tehnoloģiju iekārtas un mājokļu elektroierīces, norāda uz to, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem finansiālā situācija ir pietiekami stabila, lai šādus tēriņus atļautos. Iespējams, jūnijā daudzi ķērušies pie savas lauku mājās vai vasaras mītnes labiekārtošanas vai arī izmantojuši atvaļinājumu sava pilsētas dzīvokļa pilnveidošanai.
Vienlaikus apgrozījuma kritums pārtikas segmentā var būt skaidrojams ar to, ka pēdējā laikā pārtikas cenām Latvijā ir pievērsta milzīga uzmanība. Par to, ka pārtikas cenas ir nepieciešams pazemināt, izteikušies politiķi. Gan vēlmi sadarboties, gan konfliktus ir demonstrējuši pārtikas ražotāji un tirgotāji. Dažādu globālo procesu ietekmi uz pārtikas cenām ir skaidrojuši ekonomisti. Ir arī pētītas un salīdzinātas cenas visās trijās Baltijas valstīs.
Iespējams, ka sistemātiskā, pārtikas cenām pievērstā uzmanība ir likusi par ikdienas tēriņiem veikalos aizdomāties arī tiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir vidējā un augstā līmenī. Šie pircēji ir sākuši prātot, ka nevēlas iegādāties pirkumus tajā veikalā, kurā identiskas preces maksā dārgāk nekā citā, turpat netālu esošā. Daudzi iedzīvotāji ir gatavi maksāt par kvalitāti, bet ne par alkatību un ir arī pietiekami analītiski domājoši, lai atpazītu iespējamās alkatības pazīmes.
To, ka iedzīvotāji šovasar "pastiprināti pievērš uzmanību akcijas precēm un citām atlaidēm, pat ja finansiālā situācija nespiež to darīt," uzsver arī Finanšu ministrija. Šāda tendence, visticamāk, nostiprināsies.
"Par spīti spēcīgajiem pretvējiem ekonomikai algu kāpums saglabājas un pirktspēja turpina atjaunoties. Tomēr tuvākajā laikā pārtikas apjomu iegādes lejupslīde saglabāsies," prognozē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.