Augstākās izglītības reputācija mūsu sabiedrībā un arī tieši jauniešu vidū ir stabila, rāda kompānijas Kantar veiktais pētījums. Tiek arī uzsvērts, ka augstākās izglītības reputācija vērtējama kā viduvēja. No Kantar informācijas izriet, ka augstākās izglītības reputāciju stiprina iespējas, ko jauniešiem paver studijas, savukārt vājina nestabilitāte, ko rada dažādas reformas un skandāli. Nenoliedzami, augstskolas diploms nodrošina lielāku daudzveidību karjeras veidošanā, nekā ir tad, ja izglītība ir daudz pieticīgāka.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) jau pirms vairākiem gadiem bija aprēķinājusi, ka bezdarbnieku īpatsvars to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri ieguvuši augstāko izglītību, ir ļoti niecīgs un attiecīgi augstskolu absolventu nodarbinātības līmenis ir patiešām augsts. Gandrīz visi tie augstskolu absolventi, kuri pēc studiju pabeigšanas vēlas strādāt, savu profesionālo nišu atrod. Turklāt nereti augstākā izglītība ļauj saskatīt iespējas pašiem savas uzņēmējdarbības veidošanai, pat ja tā tiek īstenota vien šaurā intelektuālo pakalpojumu nišā.
Arī dažādu cilvēku pieredzes stāsti liecina, ka tad, ja ir augstākā izglītība un darba pieredze vai ja ir precīzs plāns, kā darba pieredzi iegūt, gluži bez iespējas nopelnīt sev iztiku palikt nevar.
No CSP publiskotajiem datiem arī izriet, ka vislielākais risks iestigt ilgstoša bezdarba periodā ir tiem cilvēkiem, kuriem ir vien pamatizglītība. Turklāt, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, pieprasījums pēc mazkvalificētu darbu veicējiem varētu vēl vairāk sarukt ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā.
To ņemot vērā, apsveicama ir jauniešu interese par izglītības iegūšanu. Šovasar vienotajā augstskolu uzņemšanā tika reģistrēti 10 900 reflektantu pieteikumu. Laikā no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada septembrim Latvijas augstskolas ir absolvējis kopumā 13 481 cilvēks, vēsta LETA.
Vienlaikus joprojām bieži izskan bažas par plaisu, kas šķir izglītību no darba tirgus, it īpaši akcentējot to, ka trūkst tehnoloģiski izglītotu speciālistu. Arī Ekonomikas ministrija darba tirgus prognozēs ir brīdinājusi, ka tuvāko piecu gadu laikā mūsu valsts tautsaimniecība izjutīs dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu trūkumu, savukārt darbinieku ar izglītību sociālajās zinātnēs, komerczinātnēs un humanitārajās zinātnēs būs par daudz.
Laiks rādīs, vai prognozēto neatbilstību mazinās tie jaunieši, kuri šoruden sāk studēt.